Kristīgās Dieva Baznīcas

[98]

Pasā Svētki [98]

(Izdevums 1.0 19960423-19960423)

Šis darbs apskata ar Pasā svētku laiku un nozīmi, kā arī tā atšķirībām no pagānu Lieldienu svētkiem. Tiek apskatītas atsevišķas Pasā svētku fāzes. Tās ir maizes laušana tā Kunga Mielastā, Pasā nakts, kurā Kristus bija upurjērs, jeb Lielās Piemiņas nakts un Neraudzētās Maizes svētki, ieskaitot neraudzētās Maizes svētku pēdējās Svētās Dienas nozīmi attiecībā uz Israēlu gan no Ēģiptes, gan pirms un pēc šī laika. Sagatavošanās Pasā svētkiem tiek apskatīta kopā ar šīm sekcijām un laikiem, salīdzinot ar Esenes maltīti. Detalizēti tiek apskatītas plaši sastopamās kļūdas Pasā svētku izpratnē. 

Kristigas Dieva Baznicas (Christian Churches of God)

Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN

E-mail: secretary@ccg.org

Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

(Copyright (c) 1995 Wade Cox)

Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.

Šo darbu jūs varat izlasit World Wide Web lappusc:
http://www.logon.org and http://www.ccg.org

Pasā Svētki [98]

Laiks un nozīme

Pasā svētki ir pirmais Svēto Dienu periods svētajā kalendārā, kas ir divpadsmit mēnešu lunārais kalendārs, ar trīspadsmito mēnesi septiņas reizes vienā ciklā, kas atkārtojas ik pa deviņpadsmit gadiem. Svētais gads sākas Nisana mēnesī, jeb apmēram martā un beidzas Adara, divpadsmitajā, vai arī Adara II jeb trīspadsmitajā mēnesī.

Pasā svētki ir piemiņas svētki, kas atspoguļo vairākas izlīdzināšanas plāna detaļas. Pasā svētku un Neraudzētās Maizes dienu ievērošana mums ir zīme, ka mēs esam Dieva ļaudis (Ex. 13:3-10). 2.Mozus grāmata nosaka svētku pamatu, un, kaut arī stāsts balstās uz fizisku Israēla nācijas atbrīvošanu, svētku simbolisms atspoguļo visas planētas garīgo pestīšanu. Mūsu planētu pārvalda kritušie Elohim, kurus vada apklājošais ķerubs Sātans. Tas ar paskaidrojumiem ir apskatīts darbos Izredzētie kā Elohims un Dievs, kuru mēs pielūdzam. Mesija ir attēlots ar Pasā jēru un šo svētku sekvenci. Būtībā šie svētki balstās ar milzīgu militāru iziešanu no Ēģiptes zemes, kas atspoguļo pasaules izlīdzināšanu no grēka. Kristus bija pirmais no pasaules ražas. Tieši tādēļ trīs svētku sezonas ziemeļu puslodē un it sevišķi Jeruzālemē, kas ir izvēlēta kā Dieva administratīvās struktūras centrs gan mileniālajā, gan pēc- tūkstošgades periodā.

Faktiski, Kristus sekoja Pasā likumiem savas upurēšanas laikā. Tādēļ, ka modernā kristietība ievēro pagānu Lieldienu svētkus, tajā nav izskaidrojuma maltītei, ko pazīstam kā tā Kunga Mielasts, kā arī tā nav spējīga noteikt precīzus laika posmus svētku sākumam un beigām. Lielā mērā sākotnējais simbolisms modernajā kristietībā ir zudis.

Pasā svētku atšķirība no pagānu Lieldienām.

Bībeliskie nosacījumi Pasā svētkiem

Likumi attiecībā uz Pasā ir atrodami 2. Mozus 12:3-49; 23:15-18; 34:18; 3.Mozus 23:4-8; 4.Mozus 9:2-5,13-14; 28:16-25; 5.Mozus 16:1-8,16; Psalmā 81:3,5; Ecēchiēla 45:21 ff.

Pasā bija militāra izvešana no ēģiptiešu sistēmas, un tā tika izdarīta tā, lai atspoguļoti cilvēku izvešanu no pasaules grēka. Šo fizisko izvešanas plānu ir noderīgi paturēt prātā, lai izprastu, kas šajā agrajā simbolismā ir pateikts.

2.Mozus 12. nodaļa sākas ar paskaidrojumu, ka Pasā svētku mēnesis jeb Nisans, ir mēnešu sākums (gada sākums). Sagatavošanās darbiem ir jāsākas svētā gada pirmajā dienā, kā arī septītajā dienā, kad priesteri izpērk netīšus grēkus (sk. arī Ecēch. 45:18-20). Upuris tagad ir Kristus, tomēr sagatavošanās darbiem un izpirkšanai ir jānotiek vienmēr (Ecēchiēla grāmatas panti attiecas arī uz tūkstošgadi). Tiem, kuri nav gatavi nosvinēt pasā svētkus, ir šie svētki jānosvin otrajā mēnesī (4.Mozus 9:6-12; 2.Laiku 30:2-4).

Tiem svešiniekiem, kas dzīvo Israēlā arī ir jāsvin pasā svētki (2.Mozus 12:48,49; 4.mozus 9:14), jo viņu pestīšana, tas ir, pagānu jeb visas cilvēces pestīšana ir kongregācijā.

Svētki ir jāsvin Dieva (caur priesterību) noliktā vietā, (4.Mozus 16:5-7) un tie ir jāsvin ar neraudzētu maizi (2.Mozus 12:8,15-20; 12:3,6; 23:15; 3.Mozus 23:6; 4.Mozus 9:11; 28:17; 5.Mozus 16:3,4; Marka 14:12; Lūkas 22:7; Ap. Darbi 12:3; 1.Korintiešiem 5:8). Sods par nevērīgu attieksmi pret svētkiem ir izslēgšana no kongregācijas vidus (4.Mozus 9:13), izņemot tajos gadījumos, ja cilvēks ir nešķīsts vai atrodas ceļā. Gan svešiniekam, gan savējam ir viens likums (4.Mozus 9:14).

Kā minēts iepriekš, kongregācijai Pasā svētkiem ir jāsagatavojas iepriekš, un tai mēneša desmitajā dienā ir jāizvēlas jērs un 14.dienā tas jānogalina (2.Mozus 12:3). Jēra simbols apzīmē Mesijas upuri Nisana 14. datumā no apmēram pulksten 3 pēcpusdienā. (Kas, krustā sišanas gadā, 30.gadā pŗc Kristus, iekrita trešdienā, 5.aprīlī. Dažas grupas uzskata, ka krustā sišanas gads ir 31.gads, taču tas nav pareizi; sk. darbu Krustā sišanas un augšāmcelšanās laiks). Svētki iekrīt dažādos laikos, kas balstās uz lunāro kalendāru. Krustā sišana nenotika Piektdienā un augšāmcelšanās nebija Svētdienā (sk. arī The Companion Bible, Appendix 42). Pasā svētki ir jātur nama saimniekiem, saskaņā ar to skaitu, kas baudīs jēru (2.Mozus 12:4).

Pēdējā Mielasta nozīme

Vairums no kristīgajiem komentētājiem ir apjukuši attiecībā uz Pēdējā Mielasta nozīmi, kuru Kristus noturēja naktī pirms krustā sišanas. Tā bija Maltīte otrdienas, 14. Nisana vakarā. Daži no Kristus komentāriem pieņem, ka viņš vēlējās ēst šo Pasā kopā ar viņiem, ka jūdiem, kaut kas nav pareizi ar datumiem, un ka pareizais datums ir vienu dienu iepriekš. Patiešām, daudzas kristiešu grupas, kas vēl arvien ievēro pasā svētkus un Pēdējo Mielastu, uzskata, ka 14.Nisana mielasts ir pasā mielasts. Tā tas nav.

Kristus ievēroja Pasā, kā arī baušļus (Mateja 26:17-20; Lūkas 22:15; Jāņa 2:13,23; 13:1 ff). Viņš neizmainīja nevienu burtu vai jotu bauslībā (Mateja 5:18).

Pasā bija izvešana. Lai apmēram divi miljoni cilvēku tiktu veiksmīgi izvesti, bija nepieciešama gluži militāra precizitāte. Cilvēki koncentrējās pie Ramezas dienu pirms nāves eņģelim bija jāpārstaigā izraēla nācija un jāpiemeklē ēģiptieši. Tam bija jāatspoguļo pasaules iznīcināšana un aizsardzība kas tiek dota cilvēkiem ar Jēra upuri, vienalga vai šie cilvēki ir pagāni vai nē, tie tiks ielikti tā Kunga kongregācijā zem vienas pasaules vadības. Lai pieminētu spēku koncentrāciju un sagatavošanos upurim, notika mielasts, ko sauc par (sk. The Companion Bible) chagigah vai chagigoh. Chagigoh ir pēc - iziešanas Pasā ievērošana, ko izprot modernais Jūdaisms, un tas ir papildu upuris.

Divi ēdieni

Parasti sastāvēja no ceptas gaļas uz kaula un ceptas olas (Hayyim Schauss The Jewish Festivals History and Observance, Schocken Books, New York, vii, "Pesach = Unusual Observances" lpp. 56).

Tā Chagigoh izpratne, kas noteikta 5.Mozus 16, un kas tika ievērota Kristus laikā Jeruzālemē, mūsdienu jūdaisms iz pazaudējis vai izprot nepareizi. Ola tika ieviesta kā vēlāks pēc- iziešanas Babilonijas sistēmas simbols. Ir labi zināms, ka arī Lieldienu ola ir atvasinājums no šīs sistēmas. Rabīniskā Jūdaisma vērstie uzbrukumi uz kristietībai kopējā aizēnojums Jūdu - kristiešu sistēmās ir novedis pie šausmīgām jūdu un Ne- atanāziešu kritiešu, kas ievēro baušļus, vajāšanām (sk. arī Schauss, ibid., p. 57 ff attiecībā uz dažiem notikumiem un ķengāšanām Viduslaikos).

Pagaidu mītne, kas nepieciešama Pasā svētkos

Tiem, kas ievēro pasā svētkus, tie ir jāievēro ārpus to normālajām dzīvesvietām sākot ar sagatavošanās dienu 14. Nisana mēnesī.

5.Mozus 16 likums bija iemesls kādēļ Kristus izsūtīja mācekļus, lai tie samklētu istabu, kā tas aprakstīts Mateja 26:17-19.

Mateja 26:17-19 17 Bet pirmajā Neraudzētās maizes dienā mācekļi nāca pie Jēzus un sacīja Viņam: "Kur Tu gribi, lai mēs Tev sataisām ēst Pashā jēru?" 18 Bet Viņš sacīja: "Noeita pilsētā pie kāda un sakait tam: Mācītājs saka: Mans laiks ir tuvu klāt, pie tevis Es turēšu Pashā ar Saviem mācekļiem." 19 Un mācekļi darīja tā, kā Jēzus bija tiem pavēlējis, un viņi sataisīja Pashā jēru.

Šī nebija Neraudzētās Maizes svētku pirmā dienā, kā daži to ir tulkojuši, to varētu drīzāk lasīt kā pirms neraudzētās Maizes (no vārda prõte, Kas lietots arī Jāņa 1:15,30, un kas nozīmē viņš pastāvēja pirms manis). KJV daļu no šīs nozīmes saglabā, apzīmējot šo dienu kā pirmo Neraudzētās Maizes Svētku dienu. Mēs zinām, ka tas nav iespējams, ja vien šis termins nav vispārējs.

Pasā un Neraudzētās Maizes termini tiek lietoti gan specifiskā, gan vispārējā nozīmē. Pasā var iekļaut visas pakāpes no pirms - Pasā mielasta un Pasā līdz Neraudzētajai Maizei. Līdzīgi arī Neraudzētās Maizes dienas var attiekties uz visām šīm aktivitātēm. Faktiski, tā nebija diena pirms Neraudzētās Maizes svētkiem, bet gan divas dienas pirms tiem. Likums pieprasīja, lai visi cilvēki pamestu savus mājokļus un ietu uz pagaidu mītnēm, kas sagatavotas priekš 14. Nisana, kurš, kā parasti, sākās 13. Nisana vakarā. Tas tika darīts, laipilnīgi visa sagatavošanās diena noritētu tajā vietā, sagatavojoties Pasā vakaram, kas bija 15.Nisanā, jeb Pirmās Svētās Dienas vakarā, ko sauc par Lielās piemiņas vakaru (2.Mozus 12:42). Jērs tika nokauts sagatavošanās dienā 14 Nisanā saulei rietot, sākot ar apmēram pulksten 3 pēcpusdienā, reprezentējot Mesiju (5.Mozus 16:6). Patiešām, Kristus tika nogalināts šajā laikā iezīmējot Pasā upuru sākšanos. Ja viņš nebūtu nomiris pracīzi tajā laikā, kad jātiek nogalinātam pirmajam upura jēram, kā tas notikts likumā, viņš neavērtu piepildīt bauslību, tādējādi nevarētu būt Mesija.

Pasā Maltītes sagatavošanas metodes

Oriģinālā kārtība, kāda atrodama 2.Mozus 12:9, nosaka, ka jēram ir jātiek izceptam un ēstam ar rūgtām saknēm. 5.Mozus grāmatā noteiktā kārtība par svētku ievērošanu pagaidu mītnēs, liekas, atļauj jēru vārīt, kā tas dažās Bībelēs ir tulkots, tomēr vārds ir cept, kas ir vispārējs termins, kurš iekļauj gan vārīšanu, gan arī cepšanu. Maz ticams, 2.Mozus grāmatā 12.nodaļā noteiktais, ļautu mainīt šīs prasības. Neparaizais tulkojums vārīt tiek lietots, lai attaisnotu tā veida barību, ko Kristus Pēdējā Mielasta vakarā. Maltīti Kristus baudīja kopā ar maizi (Jāņa 13:26). Iespējams arī ar neraudzēto maizi. (lai varētu lietot kā kukuli psõmion).

Šis mielasts nenotika Pirmajā Svētajā Dienā, kurā tiek ēsts Pasā mielasts, kā tas noteikts 2.Mozus 12, bet gan vakarā pirms tā. Mielasts varēja sastāvēt no jebkādas vārītas gaļas. Tajā pašā laikā bauslība nosaka, ka Pasā maltītei jābūt ceptai un ēstai ar rūgtām saknēm. Tādējādi, mielasts, kas pazīstams kā Pēdējais mielasts, ir pilnīgi izskaidrojams no bauslības viedokļa, un tas nav konfliktā un nesamazina Kristus oriģinālos lēmumus.

Neraudzētās Maizes svētku septiņas dienas sākās nākamajā vakarā, pirmajā Svētajā Dienā, tas ir, 15. Nisana mēnesī, kas 30 gadā pēc Kristus bija Trešdienas vakars/Ceturtdiena.

Tā tiek uzskatīts, ka Israēls no Ēģiptes iznāca Neraudzētās Maizes svētku laikā.

Neraudzētās Maizes svētku laiks un sadaļas

Jūda tradicionāli ēd Neraudzēto Maizi astoņas dienas. Drīzāk gan, ka šī astotā diena seko svētkiem, nevis ir pirms tiem. Neraudzētās Maizes svētki sākās Exodus (iziešanas) naktī Pasā svētkos un turpinājās no Pirmās Svētās Dienas līdz septītajai dienai, kas bija Svētā Diena. Tādējādi šīs septiņas dienas nevarēja sākties 14. Nisanā, bet gan 15., jo tad pēdējā diena nieiekristu Neraudzētās Maizes svētku pēdējā Svētajā Dienā. Tātad, tā Kunga Mielasts, bija kas atšķirīgs no Pasā mielasta, ko sauc par lielās piemiņas nakti (2.Mozus 12:42; 13:3)

2.Mozus 12:42-43 42 Un šī nakts, kad Tas Kungs tos izveda, būs Israēla ļaudīm pieminama uz mūžīgiem laikiem. 43 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu un Āronu: "Šis ir likums par Pashā. Nevienam svešiniekam to nebūs ēst.

Šī skatīšanās nakts bija raudzīšanās uz Nāves Eņģeli, un to visa Israēla nācija ievēroja kā piemiņas pasākumu. Pasā Mielasts simbolizēja Svēto ļaužu kongregācijas aizsardzību no Nāves Eņģeļa. Asins upuris tika novietots durvju ailē tādējādi simbolizējot Mesiju. Tādējādi ir absurds apgalvot, ka Pasā var ēst kaut kur citur, piemēram restorānā, jo nav jēgas ēst, lai aizietu atpakaļ uz Ēģipti, un simbolisms būtu zudis. Tā Kunga Mielasta un pasā periods, jeb Lielās Piemiņas Nakts ir jāievēro ārpus cilvēka normālās dzīvesvietas.

Savās mājās cilvēki atkal atgriezās Pirmajā Svētajā Dienā, piecpadsmitajā datumā no rīta (5.Mozus. 16:7). Saskaņā ar 3.Mozus 23, cilvēki šo dienu pavadīja Templī.

15. Nisana mēneša datumā ir svētas kongregācijas, tādas ir arī Neraudzētās Maizes pēdējā jeb septītajā dienā, šī mēneša 21. Datumā.

Pāvils paskaidro, ka šie svētki ir jāievēro ar neraudzētu maizi, lai tādā veidā simbolizētu patiesības un taisnības neraudzēto maizi. Jo vecais raugs ir ļaunums un netaisnība (1.Kor. 5:8). Vecais raugs bija grēks, un tādēļ tas svētku septiņu dienu perioda laikā no mājām ir jaaizvāc (no visas jūsu teritorijas 5.Mozus. 16:4). Jūdiem Sagatavošanās dienā bija īpašs signāls maizes dedzināšanai un mīklas izgatavošanai, ko sauca par chomet. Šauss šo praksi piemin 52.lpp (op. cit.). Prakse, kas tiek piekopta Jeruzālemē sagatavošanās dienā ir pastāvīga norāde, ka nācija ir pārtraukusi paklausīt likumam, ko var atrast 5.Mozus 16 un tā nedodas uz pagaidu mājvietām svētku laikā. Kristus ievēroja šo likuma aspektu, kurš tika ignorēts. Tā ir pareiza ievērošana jeb chagigoh.

Svētkiem ir divas sadaļas. Pirmā, sagatavošanās daļa iekļauj sevī divus sagatavošanās elementus:

Trešā fāze ir septiņu dienu Neraudzētas Maizes baudīšana ar Svētajām Dienām 15. Un 21. Nisana mēneša datumā. Trešajā fāzē notiek upurēšana, kuru sauc par līgojamo upuri, kas ir simbolisms Kristus pieņemšanai kā pirmajam auglim un kā pieņemamam upurim Dievam. Tas ir jāievēro

Ir skaidrs, ka Pasā nakts mielastam ir jābūt jēram ar rūgtām saknēm, kas ir pārstāvēts Ebreju tradicionālajā Sedera Galdā (tomēr, ola ir babiloniešu gūsta simbols, tātad tam ir sekundāra izcelsme).

Eksodus, jeb iziešana no Ēģiptes ir arī prototips otrajai iziešanai, kas notiks līdz ar Mesijas atgriešanos, kad viņš izdzīvojušos savāks identifikācijai un atgriezīs Izraēla kongregācijas paliekas. Viņi atgriezīsies uz zirgiem un kaujas ratos, uz nestuvēm un mūļiem (Jes. 66:20). Tā šie svētki mūs ieved arī citā simbolismā.

Kļūdas Pasā svētku izpratnē

Attiecībā uz Pasā svētkiem pastāv vairākas nepareizas interpretācijas, kuras tiks aplūkotas.

Diskusija pas Pasā svētkiem centrējas ap sekojošiem punktiem:

Pamats šīm diskusijām rodas no šķietamā konflikta attiecībā uz Jēzus Pēdējo Mielastu, kas rodas sinoptiskajos evaņģēlijos - Mateja, Marka un Lūkas, un tā paša notikuma atspoguļojumā Jāņa evaņģēlijā.

Mateja, Marka un Lūkas evaņģēlijos ir rakstīts:

Mateja 26:18-19 18 Bet Viņš sacīja: "Noeita pilsētā pie kāda un sakait tam: Mācītājs saka: Mans laiks ir tuvu klāt, pie tevis Es turēšu Pashā ar Saviem mācekļiem." 19 Un mācekļi darīja tā, kā Jēzus bija tiem pavēlējis, un viņi sataisīja Pashā jēru

Marka 14:12 12 Bet pirmajā Neraudzētās maizes dienā, kad kāva Pashā jēru, Viņa mācekļi Viņam saka: "Kur Tu gribi, lai mēs noejam un visu sagatavojam, ka Tu vari ēst Pashā jēru?"

Marka 14:16 16 Un Viņa mācekļi izgāja un nāca pilsētā, un atrada tā, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Pashā jēra mielastu.

Lūkas 22:8 8 un Viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: "Eita un sataisiet Pashā jēru, lai to varam ēst."

Lūkas 22:15 15 Un Viņš tiem sacīja: "Es esmu ļoti ilgojies šo Pashā jēru ar jums ēst, pirms Es ciešu,

Šķiet, ka tas norāda uz to, ka Jēzus gaidīja, un pirms savas nāves pie krusta baudīja Pasā mielastu. Tad tas ieviestu arī vīna un maizes baudīšanu Pasā mielastā.

Tomēr Jānis evaņģēlijā 13:1 raksta:

Jāņa 13:27-29 rakstīts:

Šajā tekstā ir skaidri teikts, ka tas nebija 15. Nisana vakars. Tajā vakarā nedrīkstēja izdarīt nekādus pirkumus. Jāņa 13:1 norāda arī uz to, ka kāju mazgāšana utt. notika pirms Pasā svētkiem mielasta laikā (Jāņa 13:2). Maize tika lauzta mielasta laikā (Mateja 26:26) pēc tam, kad tika izdalīts vīns. Tomēr vīns netika svētīts un dzerts līdz pat mielasta beigām (Lūkas 22:20). Kad tika lauzta maize un dzerts vīns, Jūdass vēl nebija aizg;ajis, lai viņu nodotu (Lūkas 22:21).

Arī Jāņa 18:28 norāda, ka tas bija pirms Pasā svētkiem.

Tātad, tas notika pirms Pasā svētkiem, sagatavošanās dienas laikā, jo apgānīšanās vien viņus atturētu no Pasā baudīšanas tajā laikā. To apstiprina arī Jāņa 19:14.

To apstiprina arī Jāņa 19:31.

Jānis skaidri norāda, ka Kristus pēdējais mielasts bija vakarā pirms Pasā mielasta. Kristus nomira pie krusta pēcpusdienā tieši pirms Pasā mielasta 14. Nisanā pirms Neraudzētās Maizes Svētku pirmās Svētās Dienas, kas arī ir šeit pieminētais Sabats, nevis iknedēļas Sabats. Konflikts starp sinoptiskajiem eveņģēlijiem un Jāņa evaņģēliju ir tikai šķietams. Arī tie piekrīt, ka Jēzus nomira Pasā sagatavošanās dienā.

Kādēļ Kristus atsaucās uz šo mielastu kā Pasā? Tā bija vai nu vispārēja atsaukšanās uz Pasā kā svētkiem, kā to pieņem visi tie, kuri ievēro šos svētkus, gan jūdiem, gan kristiešiem, vai nu arī tas bija tādas vēlēšanās izpaudums, kuru nevarēja piepildīt. Šī vispārējā atsauksme ir izskaidrota Lūkas 22:1: Now the feast of Unleavened Bread drew near which is called the Passover. Lūkas 22:7 mēs redzam, ka šis termins iekļauj arī sagatavošanās dienu.

Šī gadsimta Amerikāņu fundamentālisma novirze, kas radusies no komentāriem par sinoptiskajiem evaņģēlijiem, cenšas apgalvot, ka Kristus ēda tieši Pasā mielastu šajā 14. Nisana vakarā. It kā viņš būtu ievērojis 2.Mozus 12 dotās instrukcijas, kurās, kā tas nepareizi tiek uzskatīts, ie paredzēts, ka Pasā jērs ir jāēd 14. Nisana dienas sākumā, un Pasā mielastam nav jānotiek 15. Nisanā. Šī Pasā svinēšana 15, ir tikai ebreju tradīcija. Šķiet, ka šāda pozīcija ir radusies no Kristus komentāra attiecībā uz Pasā uztveršanu izolēti un attiecinot to tikai uz 14. Nisanu, bet ne uz periodu, kurā Kristus tika tiesāts, krustā sists un kurā tas augšāsmcēlās. Šīs neordinārās pozīcijas rodas no mēģinājumiem aizstāvēt kļūdainas pozīcijas savā būtībā.

Pavisam noteikti var apgalvot, ka šādus izskaidrojumus neatbalsta neviens no pantiem, kurus mēs esam citējuši iepriekš. Patiešām, nav šaubu, ka Kristus, saskaņā ar Jauno un Veco Derību, bija miris pirms Pasā. Lai piepildītu pravietojumu, viņam bija jau jābūt mirušam. Pasā jērs, kas tiek nogalināts dienu vēlāk, vairs nav Pasā jērs. Pasā jērs nākošajā mēnesī ir cita lieta. Bez tam, nevienā no apustuliskajiem darbiem nav norādes, ka pastāvētu kādi strīdi par datumiem vai laika pareizību attiecībā uz Pasā un kādu citu Svēto Dienu, ko gan ebreji, gan kristieši kopīgi ievēroja pirmajā un tam sekojošos gadsimtos. Pieņēmums par Pasā svētkiem tā Kunga Mielasta laikā 14.Nisana vakarā ir balstīts uz vairāku pieņēmumu sēriju. Šie pieņēmumi ir apskatīti A pielikumā un novērtēti kā kļūdaini.

Kad cilvēki saka, ka viņi tic Pasā 14.datumā, tas parasti nozīmē sekojošo:

Lietas būtība ir tā, ka nekad nav pastāvējuši kādi nozīmīgi strīdi par to, kurā datumā ebreji baudīja Pasā mielastu. Kristietība vienmēr šo apšaubītos datumus ir izpratusi. Vienmēr ir bijis skaidrs, ka jēri tika nokauti 14. Datuma beigās un ēsti 15. Datuma vakarā. Kristiešu debates centrējās ap to, vai Tā Kunga Mielasts, kurš sastāvēja no kāju mazgāšanas, maizes un vīna, būtu ievērojams 14.datuma vakarā (dienu pirms normālā Pasā mielasta) vai arī kā Labās Piektdienas - Lieldienu Svētdienas tradīcija. Šis strīds izraisījās otrajā gadsimtā. Galvenie aizstāvji bija Romas bīskapi un Polikarps, kā arī viņa mācekļi polikrāti.

Tas kļuva pazīstams kā kvatrodecimāņu strīds un, vēsturiski runājot, tas ir bijis vienīgais lielais strīds, kurš ietver laiku, kad vajadzētu turēt tā Kunga Mielastu.

Šajā gadsimtā dažās Dieva Baznīcās pastāv no nezināšanas radies arguments par to vai Jēzus ēda tieši noteikto Pasā mielastu, vai varbūt Pasā mielastu vispārīgā nozīmē. No šī punkta ir radušies strīdi attiecībā uz Eksodus Pasā jēra upura laiku, un, līdz ar to, kurā vakarā vajadzētu ievērot tā Kunga mielastu. Tomēr, šis ir no kvatrodecimāņu strīda atšķirīgs gadījums, un šīs divas lietas nevajadzētu sajaukt.

Šis apjukums ir balstīts uz vienkāršotu pieeju tekstiem sinoptiskajos evaņģēlijos (augstāk minētie panti), piemēram Marka 14:12 -26. Mācekļi jautāja, jo vēlējās zināt, kur Kristus vēlas ēst Pasā mielastu. Viņi nezināja, ka viņš mirs kā Pasā jērs.

Ikvienam Bībeles lasītājam vajadzētu būt acīmredzamam, ka mēs runājam vispārējā nozīmē. Pirmkārt, pamatojoties uz 2.Mozus 12:3-10, pirmā neraudzētās Maizes Diena nav Pasā. Pasā jērs tiek nošķirts 10. Nisanā un nogalināts 14.Nisana vakarā. Pasā tiek ēsts vakarā, kas iesāk 15.Nisanu un Neraudzētās Maizes svētkus. Fakts, ka twermins 14. Nisana vakars ir dienas beigu apzīmējums, ir acīmredzams no to aprēķinu terminoloģijas, kādā aprēķina Neaudzētās Maizes svētkus 2.Mozus 12:18-20.

Septiņu dienu skaitīšana sākas no 14.Nisana vakara. Šis 14.Nisana vakars ir šīs dienas beigas, nevis sākums, jo 3.Mozus 23:5 saka, ka 14.Nisans ir tā Kunga Pasā un 3.Mozus 23:6 saka, ka Neraudzētās Maizes svētki sākas Nisana mēneša 15.datumā. 21.Nisans ir Neraudzētās Maizes svētku pēdējā Svētā Diena. Tātad pēdējā Svētā Diena ir septītā diena, kas beidzas vakarā. 14.Nisana vakars, kas pieminēts 2.Mozus 12 ir 14. Datuma vakars, kas iesāk 15.datumu, jo savādāk šajos divos tekstos būtu pretruna.

Arguments, ka Kristus tika sists krustā nepareizā dienā, jo jūdiem bija nepareiza laika skaitīšana, ir nepatiess divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Mesiāniskais upuris ir rakstu piepildījums, un raksti nevar tikt atcelti. (Jāņa 10:35). Otrkārt, bauslības piepildīšana bija Mesijas mērķis. Viņš noteica visus likumus Vecajā Derībā, kad viņš kā Derības Eņģelis tos deva Mozum.

Līgojamais Upuris

Jonas zīmei bija jātiek piepildītai pilnīgi visās tās fāzēs. Pirmā fāze bija tā, ka kristus bija kapā trīs dienas un trīs naktis, ne vairāk, ne mazāk. Kristum tāpat bija jātop augšāmceltam pirmās nedēļas dienas rītā, kas sekoja iknedēļas sabatam, jo viņš bija līgojamais upuris, kas ir pirmie augļi no visas ražas. (2.Mozus. 29:24-27; sk. arī 3.Mozus. 7:30,34; 8:27,29; 9:21; 10:14,15; 14:12,24; 23:11-20; 4.Mozus 5:25; 6:20; 18:11,18).

Tradicionāli tas tika pienests pulksten 9 no rīta. Tieši tādēļ Kristus Marijai, kad viņa atnāca, lai to redzētu, teica:

Tā krustā sišanai vajadzēja notikt 14.Nisanā, un tam bija jābūt trešdienā. Piektdienas krustā sišana nevarēja piepildīt Mesiāniskos pravietojumus. Kristus piepildīja bauslības un pravietojumu vismazākās detaļas. Tā, lai izprastu, kas notika 30. gada Pasā svētkos, bauslība ir jāizprot visā tās sekvencē un detaļās.

Pasā Mielasts

Pasā mielasts ir jāsagatavo specifiski, saskaņā ar 2.Mozus 12:8

Termins, kas lietots 5.Mozus 16:7 un Interlinear Bible tilkots kā cept, bet Annotated RSV Bībelē kā vārīt, ir vispārējs termins SHD 1310 bashal, kas ir sakne vārdam uzkarsēt, kā to dara cepot; pārnestā nozīmē tas ir ļaut nobriest: tātad - cept, uzkarsēt, kūpināt, grilē, vārīt, apdedzināt, pagatavot. Šī vārdalietošana ir jāuztver kontekstā, un šeit tā specifiskā nozīme ir cept. No šī vārda nozīmes nav pamata apgalvot, ka 5.Mozus 16 pieminētais notikums ir atšķirīgs no tā, kas pieminēts 2.Mozus 12. 2.Mozus 12:14 Kristus šo dienu nosaka israēlam kā mūžīgu piemiņas dienu, kas paplašināti jāievēro arī izredzētajiem.

Pasā laiks un vieta

Ir jāizprot aksioma, ka Kristus nevarēja piedalīties pats savos Pasā svētkos. Viņš bija Pasā jērs, un tādēļ miris. Bet viņš noteica sekvenci, kas attiecās tieši uz šo gadījumu, kad viņš bija Jahves Eņģelis. Viņš Mozum iedeva vajadzīgo, lai noturētu ikvienu to aktivitāti, ko viņš pavēlēja darīt saviem mācekļiem Marka evaņģēlijā 14:12-26. Šīs prasības ir noteiktas 5.Mozus 16:2,5,6.

Šeit pieminētais laiks attiecas arī uz tekstu 2.Mozus grāmatā. Šeit ir redzams, ka septiņas dienas sevī iekļauj 21.Nisana pēdējo Svēto Dienu. Tātad, 14.Nisana vakaram, kurš pieminēts augstāk, bija jābūt dienas beigām, tas ir, 15. Nisana sākumam, ko apstiprina arī teksti 3.Mozus grāmatā. Tā šie trīs teksti izskaidro un atbalsta kviens otru, izslēdzot jebkādu iespēju, ka varētu tikt iekļauta iepriekšējā nakts, tas ir 14.Nisana nakts. Vispārējais termins par vakaru, laikā kad jūs iznācēt no Ēģiptes, nevar tikt izmantots, lai norādītu uz faktu, ka nākošā diena ir aizvietojums īstajam Pasā. Koncepcija ir tā, ka ar Pasā upuri Nāves Eņģelis pagāja israēlam garām. Pēc Bībeles definīcijas Nāves Eņģelim bija jābūt Kristum, jo Dievs viņam piešķīris tiesības tiesāt. Ar Kristus upuri Izraēls tika izpirkts un sākās izvešana no Ēģiptes. Tā, Pasā notiek ārpus ciemiem un pirms 15.Nisana. Šis punkts ir nolikts perspektīvā izpētot iziešanu Mozus vadībā un oriģinālo Pasā.

Eksodus (iziešana) kā militāra izvešana

Iziešana

Iziešana no Ēģiptes bija militāra izvešana. Izraēlam bija jāiet cauri Gošemas zemei. Viņi bija bija sagatavojušies atstāt savas mājas pēc Mozus pavēles. Tas Kungs teica, ka tajā pašā dienā, tas ir 15.Nisanā (2.Mozus 12:17), pirmajā Neraudzētās Maizes Svētajā Dienā, viņš izvedis Izraēla tautu no Ēģiptes. Tas Kungs izpirka Izraēlu līdz 15. Nisanam un sāka viņu kustību pēc Mozus pavēles nākošajā dienā gaismā.

Lai izprastu izvešanas koncepciju, jāņem vērā daži skaitļi. Izraēlā bija aptuveni 600 000 vīru, neskaitot sievietes un bērnus. Kopā ar viņiem devās daudz sieviešu un bērnu, kā arī ganāmpulki (2.Mozus 12:37-39). Skaitliski tur bija vismaz 1 000 000 cilvēku, bet iespējams 1 500 000 vai pat 2 000 000. Normāla militāra kolonna ir tāda, kurā iet blakus trīs cilvēki. 100 cilvēku kolonna ar metru intervālu, ar 10 metru grupu distanci, aizņemtu 50 metrus. Distancei starp grupām ir jāpastāv, lai būtu vieglāka kustība un mazāk putekļu. Starp 100 cilvēku grupām būtu 50 metru distance. Tādā gadījumā šis gājiens būtu vismaz 1000 km garš. Pieņemot, ka grupa soļoja ar 10 cilvēkiem līdzās, šī gajiena garums samazinās līdz 600 km. Tā kā cilvēks noiet 3 jūdzes stundā, jeb 4,5 km stundā vai 5 km/h, un pieņemot, ka Rameza bija iziešanas kontrolpunkts, kā to var spriest pēc 2.Mozus 12:37, būtu vajadzīgs vairāk nekā 100 stundu, lai no tās izietu.

Kolonnas lielums ir iegūts, ja pieņem, ka kolonnas viens gals atrodas vienā Ramezas galā, bet otrs gals ir Sukotā, tuklāt cilvēki tur stāv cieši blajus 50 cilvēku garās rindās. Viņiem vajadzēja soļot 50 cilvēku ierindā, un tomēr vajadzēja vienu dienu laika, lai atstātu Ramezu. Tā kā ganāmpulki var kustēties mazāk kā 30 km dienā, ir neiespējams, ka kolonna savu ceļu varētu pabeigt trijās dienās, pieņemot pat, ka netika atlicināts laiks sanāksmēm.

Tā kā kolonna tika savākta no visas Gošenas, bija nepieciešams izmantot militāras iesaistīšanas metodes. Sākotnējie sargi varēja atstāt Ramezu tikko Mozus atgriezās ar pavēli sākt iziešanu. Mozu izsauca Faraons 15.Nisana naktī, kad tika nogalināti pirmdzimtie (2.Mozus 12:31).

Tā Mozus varēja sākotnējiem sargiem izdot pavēli tajā naktī iziet. Līdz rītam pirmie no kolonnas būtu atstājuši Ramezu. Tomēr, pārējā tauta vēl joprojām dotos uz sapulcēšanās vietām un kontroles punktiem visā Gošenā. Mozus šajās lietās bija apmācīts. Viņš varēja izsūtīt skrējējus visā Gošenā un sākt kustību. Laiks un kontrole bija vissvarīgākais. Cilvēki un ganāmpulki bija jāuztur kārtībā, un ganāmpulki bija jāpdzirda. Savādākā gadījumā iznākums būtu haoss.

Cilvēkiem vajadzēja iziet no Ramezas uz Sukotu apmēram trīs dienas. Pirmie varēja sasniegt Sukotu, kas atradās tikai 65 km attālumā, kad vēl pēdējie nebija pametuši Ramezu. Pat ja šie cilvēki soļotu ierindā pa 100, kolonna tik un tā būtu vairāk par 150 km gara, varbūt pat 300 km.

Parasta soļošanas distance ir 20 jūdzes jeb 30 km dienā. Tātad, būtu vajadzīga vismaz vienas dienas pilna soļošana, lai tur nokļūtu. Ar bagāžu, vecajiem un slimajiem, kustība uz Sukotu būtu notikusi grupās. Šāda pati sistēma būtu notikusi arī turpmākā ceļā no turienes.

Eksodus (iziešana) bija plānota militāra operācija ar milzīgiem apmēriem. Pieņēmumu izdarīšana attiecībā uz iziešanu no Ramezas un tā iespaidu uz Pasā, ir varbūtības, kuras izsaka tie, kas ir pilnībā neinformēti par šī uzdevuma apmēriem. Skatīšanās nakts uz to Kungu bija 15.Nisans, kad tas viss sākās, un šī ir skatīšanās nakts tam Kungam, ko paaudžu paaudzēm ievēro Izraēla tauta (2.Mozus 12:42).

Neraudzētās Maizes svētku Pēdējā Svētā Diena.

No tā, kas ir zināms no kolonnu kustības, ir iespējams, la Neraudzētās Maizes pēdējā Svētā Diena bija tad, kad kolonna atradās Sukotā, un cilvēkiem tika dota atpūta. Kustībai uz nākošo punktu bija vajadzīga liela soļošana sešu dienu garumā, un bija jāpieveic apmēram 200 + km. Viņi varēja izvēlēties savu apstāšanās vietu Sarkano jūru (apm. 170 km). Tomēr, liekas neiespējami, kas visa masa šo distance varētu pieveikt šajā laika posmā. Tādēļ, iespējams, ka Sukota ir pirmā apmešanās vieta, kas tiek portretēta.

Pravietojums Pasā svētkos

Pasā svētki tika radīti kā specifisks rituāls, lai parādītu veidu, kādā Kristum ir jānāk un jābūt par upuri tādā veidā atbrīvojot pasauli no grēka un gūsta. Tā viņam bija jāuzņemas gūsts (Atkl. 13:10).

Radītā sekvence, kas tika radīta, lai Mesija to piepildītu, ir izveidota uz rūpīgiem un sistemātiskiem pamatiem. Tā viņš ienāca Betānijā (Jāņa 12:1) sešas dienas pirms Pasā svētkiem, lai tādā veidā viņš desmitajā dienā varētu tikt nošķirts. Tajā gadā, 30. gadā pēc Kristus, desmitā diena bija Sabats. Kristus ieradās devītajā un baudīja Sabata maltīti, kuru pasniedza Marta (Jāņa 12:2). Nākošajā dienā (Jāņa 12:12) viņš ienāva Jeruzālemē, lai varētu tikt upurēts saskaņā ar 2.Mozus 12. nodaļu. Tauta viņa priekšā nolika palmu zarus, un viņš jāja uz ēzeļa muguras, lai tādā veidā tiktu piepildīts pravietojums, kas daļēji citēts Jāņa 12:15:

Citāts no Cakarijas 9:9 ir:

Kristum bija jāpiepilda visa pravietojuma secība, un Raksti nevar tikt atcelti. Tā Kristum vajadzēja tikt nogalinātam pareizā laikā Pasā svētkos, jo savādāk Raksti tiktu atcelti.

Daži Mesiāniski pravietojumi ir sekojoši:

No Jesajas 53:5, Kristum bija jācieš sods mūsu dēļ.

Kristus stāvēja klusu savu apsūdzētāju priekšā (Marka 14:60-61), lai varētu piepildīt šo pravietojumu.

Viņš tika apsmiets Marka 14:16-20, piepildot Psalmu 22:8.

Lūkas 23:35 Kristus tika apsmiets pie staba.

Arī tas piepildīja Psalmu 22:17.

Kristus, tā vietā, lai viņam salauztu kaulus, pie krusta tika caurdurts, tā piepildot pravietojumu (Jāņa 19:36).

Pirmkārt no 2.Mozus 12:46 pavēles:

Un 4.Mozus 9:12:

Tā ievērojot Rakstus Psalmā 34:21 attiecībā uz taisnīgu cilvēku.

Krustā sišana bija Pasā upuris, kas pieminēts 2.Mozus 12 un 4.Mozus 9, kas bija jāsvin 14. Nisanā vakarā. Tas ir tas laiks, kad Kristus tika nogalināts. Kristus nāves laiks pats par sevi ir Mesiānisks pravietojums. Kristum bija jātop sadurtam, lai piepildītu Cakarijas 12:10-13.

Dāvida nams caur Nātanu tika piepildīts Lūkas 3. Līdzīgi, arī Marijas nams tika attiecināts uz Levi, jo Elizabete bija precējusies ar augsto priesteri Abiju.

Pēc priesteru priekšrakstiem par cilšu laulībām, Elizabete bija no levītu dzimtas, un tādēļ, iespējams, arī Marija bija daļēji no levītu dzimtas. Izraēla un Ārona Mesija nāca no divām dzimtām, lai kļūtu par divu atnākšanu Mesiju, kā mēs varam spriest no DSS.

Marka 15:34 Kristus runāja Mesiāniski:

No Psalma 22:1. Kristus nebija atstāts, bet šeit viņš runāja kā kāds kas mirst, lai piepildītu Psalma 22:15 un tālākos pantus.

No Psalma 22:25 mēs redzam, ka Dievs viņu nepameta.

Šis paziņojums ir, lai pievērstu uzmanību Mesiāniskajam Psalmam un tā piepildīšanai, kas ir, - lai visas tautas varētu kalpot un pielūgt Dievu. Viņš runāja uz šo Dievu.

Pieņemt, ka Kristus nerunāja uz šo Dievu, bet gan lai tikai piepildītu pravietojumu, ir pieņemt, ka Kristus savā nāves brīdī izteica viltus un maldinošus Rakstus tādējādi grēkojot un nenožēlojot, tādā veidā padarot savu upuri bezjēdzīgu.

Kristus caurduršana tiek pieminēta arī Psalmā 22:17-18.

Viņi meta kauliņus par Kristus apģērbu PSalmā 22:19.

Jāņa 19:28 viņš teica, "man slāpst", citējot Psalmu 69:22.

Žultij bija viņu jāsaindē, tātad jānogalina, un etiķim jāpalielina slāpes un jāneitralizē žults.

Pēc tam viņš teica: viss piepildīts (Jāņa 19:30), ar to domājot, ka visi pravietojumi ir piepildīti. Lūkas 23:46 viņš saka

Kas nāk no Psalma 31:5

Tā Kristus gribēja salīdzināties ar Patiesības Dievu. Viņa un mūsu Dievu, kurš ir visu Tēvs.

Pēc Lūkas 23:45, viņa nāves brīdī no sestās līdz devītajai stundai, tas ir nio pulksten 12 dienā līdz 3 pēcpusdienā, bija tumsa. Viņš nomira

Tempļa priekšskars saplīsa divās daļās paverot ceļu visai cilvēcei ieiet Svētajā no Svētākajām vietām. (Ebr. 9:8).

Arī Jesajas 53:9 piezīmē, ka

Šī sekvence tika noteikta jau no pasaules radīšanas. Pasā tika ievērots pareizā laikā, un viņš piepildīja pravietojumu kā Pasā Jērs. Laiks un secība nav izvēlēta nejauši, un tā nevarēja notikt nepareizās dienās. Ja Kristus netika nogalināts Pasā svētkos kā tam vajadzēja notikt, tad mums nav Mesijas. Ja Pasā būtu bijis dienu agrāk, tad viņš būtu nogalināts dienu agrāk. Citādi nevar būt.

Pasā upura izkliedēšana

Pastāv nediskutējami vēsturiski pieraksti par to, ka Pasā tika ievērots ārpus Israēla, un ka upuri tika pienesti arī citos ebreju tempļos. Arheoloģiskie pierādījumi sākas ar Aramiešu Vēstulēm, kuras uz angļu valodu tulkojis H.L. Ginsbergs (sk. J.B. Pritchard The Ancient Near East, Vol. 1, pp. 278 ff).

Passover Papyrus ir dekrēts Ebreju garnizonam, kas datēts ar 419 BC. Tas paziņo, ka ir jāievēro Neraudzētās Maizes svētki. Tas nosaka, ka Pasā ir jāsvin 14. Nisanā ar Neraudzētās Maizes Svētajām Dienām 15. un 21. Nisanā. Raugu nedrīkst lietot no 14. Nisana saulrieta līdz 21. Nisanam - septiņas dienas. Tā saulriets 14. Nisanā no seniem laikiem tiek uzskatīts par 14. Nisana beigām. Tekstā lasāms

Tradīcijas attiecībā uz aizliegumu nedzert fermentētus labības dzērienus irrabīniska tradīcija. Stiprie dzērieni no 5.Mozus 14:26 nav aizliegti, un nav nekādas atšķirības starp fermentētiem un stiprinātiem graudu spirtotajiem dzērieniem.

Vēl kāds jautājums, kas rodas no tekstiem, ir Dieva vārds, kas ir YAHO, kas skaidri norāda uz patskaņa eksistenci un izrunu, tātad arī vārdos Yahovah un Yahovih.

No šī teksta ir izvēršami argumenti, ka Pasā svētku upurēšanas notika arī ārpus Izraēla un Jeruzālemes, un tam bija oficiālas sankcijas no ebreju priesterības un persiešu ķēniņiem gan Izraēlā, gan arī ārpus tās. Ir arī skaidri redzams, ka bija vismaz divi Tempļi no senajiem laikiem, pirms Kambūziešiem (ibid., Advice of the Governors of Judah and Samaria to the Jews at Elephantine (i.e. Bagoas and Delaiah) p. 281.) Templis tika iznīcināts Dārija valdīšanas četrpadsmitajā gadā. Liekas, ka Mazdeāns Arsames ir ierobežojis upurēšanas Elefantīnā pēc tās atjaunošanas, lai pārtrauktu ēdienu un dzērienu upurus. Uguns apgānīšana ar miesu kvarēja būt viņa aizliegums (sk. arī Ginsberg, n.1, p. 281).

Eseniešu Mielasts

Viens no visneordinārākajiem mūsdienu atradumiem ir Nāves Jūras Rakstu Tīstokļi. No tiem mēs spējam izsecināt tās koncepcijas, kas rituālos ir ietvertas Jaunajā Derībā un jūdaisko sektu darbībā primajā gadsimtā. Tas, ko mēs redzam, ko dara Kristus un mācekļi, ir atspoguļots Esenē. Tas nenorāda, ka mācekļi bija esenieši, bet gan drīzāk to, ka tas kas mums asociējas ar Tā Kunga Mielastu, bija noteikts rituāls Jūdejā. Detaļas var atrast Tempļa tīstoklī (The Temple Scroll) (Y. Yadin, Vol. I, p. 140). Ir teikts, ka Esenes mielasta laikā priesterim ir jāsvēta maize un vīns.

Jadins (Yadin) saka, ka

Esenieši vispirms svētīja maizi un pēc tam vīnu. No Tempļa tīstokļa, 17:6-9 rindiņas, tiek pieņemts, ka Pasā tika upurēts mēneša 14. Datuma vakarā, starp diviem vakariem, tas ir, starp saulrietu un tumsas iestāšanos ievadot 15. Nisanu (The Temple Scroll, Vol 1, p. 96, see p. 118 for calendar).

Nav šaubu, ka Pasā tika svinēti tā, kā to darīja ebreji, tas ir 15. Nisana vakarā. Starp šo koncepciju un Bībeles teikto nav nekādu konfliktu. Gluži otrādi, tas, ko uzrāda arheoloģiskie izrakumi, to apstiprina. To apstiprina arī tās draudzes, kas ievēroja tā Kunga Mielastu pirms divdesmitā gadsimta iestāšanās.

Kā radās kļūdas attiecībā uz Pasā izpratni? Atbilde ir tā, ka Dieva Draudzes tā Kunga Mielastu svinēja 14. Nisana vakarā līdz pat šim laikam, kad tas tika pārcelts tamdēļ, ka pareizi netiek izprasti sugas vārdi, kas lietoti Jaunajā Derībā. Faktiski nav nekāda iemesla neizprast Pasā svētkus, ja pieņemam, ka Raksti ir Dieva Vārda inspirējums.

A Pielikums

(sk. Pasā laiki, Christian Churches of God, 1994)

Pieņēmums, ka ir pastāvējuši lieli strīdi attiecībā uz Pasā svētku laiku, ir kļūdains pieņēmums. 14. Nisana Pasā lielākie piekritēji ir dažas Amerikāņu sektas. Šis arguments rodas no vājas akadēmiskas izpētes un dažos gadījumos no sagrozītiem Rakstiem. Šeit ir dažas lietas, kuras izprot attiecībā uz 14. Nisana Pasā, tomēr tās ir tikai pieņēmums:

Arguments balstās uz sekojošiem pieņēmumiem:

1. Ka vēsturē ir pastāvējuši lieli strīdi par to, vai Jaunās Derības Pasā vajadzētu ievērot 14. Vai 15. Nisanā.

2. Ka ebreju termins ba ereb ("93 /) nozīmē saulrietu un specifiski īsu laika periodu (3-4) minūtes, kad saule pieskaras horizonta malai un tas beidzas, kad tā pazūd zem horizonta.

3. Ka viena diena beidzas un otra sākas saulrietā, jeb ba ereb. Atbalsts šim pieņēmumam tiek ņemts no 3.Mozus 23:32 kur runāts par grēku izpirkšanas dienu un paipalu sagatavošanu pirms Sabata 2.Mozus 16:6,8,12-13.

4. Ka ebreju twermins ben ha arbayim (.*"93 % 0*") jeb starp vakariem ir laika periods starp saulrietu un tumsu.

5. No pieņēmumiem 2, 3,un 4 izriet, ka, tā kā viena diena beidzas saulrietā un otra sākas saulrietā, tad laika periods, kas tiek saukts par ben ha arbayim jeb starp vakariem, iekrīt dienas sākumā, nevis tās beigās.

6. Ka ebreju vārds boqer (98") nozīmē rīts jeb dienas lūzums, kad ir gaišs, un tas nevar attiekties uz nevienu citu laika periodu starp pusnakti un krēslu, kad vēl arvien ir tumšs.

7. Ka ebreju termins lailah (%-*-) jeb nakts nevar pārklāties ar rītu.

Iepriekšminētie pieņēmumi tiek ilustrēti grafiskā formā 1 Figūrā zemāk.

8. Ka Pasā jērs tika nogalināts ben ha arbayim jeb starp vakariem 14.Nisanā.

9. No pieņēmumiem 5 un 8, Pasā jērs tika nogalināts 14. Nisana sākumā, nevis 14. Nisana beigās.

10. Ka ebreju termins ad ($3) jeb līdz 2.Mozus 12:6 nozīmē to, ka jēram bija jātiek turētam līdz 14. Nisana sākumam, bet ne vēlāk.

11. Ka neviens Pasā jērs nedrīkstēja palikt līdz rītam (boqer) un ka izraēla bērniem nebija atļauts pamest savas mājas līdz rītam (boqer).

12. Ka panti par Jēzus augšāmcelšanos no rīta, un pirms vēl diena bija sākusies Marka 1:35 nenozīmē tumšās stundas pirms rīta, bet gan agru brīdi pirms nakts.

13. Tā kā jērs bija jāizcep un jāapēd naktī pēc tā nokaušanas, tas nozīmētu, ka Nāves Eņģelis gāja caur Ēģipti 14. Nisana nakts daļā.

14. No pieņēmumiem 9, 10, 11, 12, un 13, ka izrēla bērni palika savās mājās 14. Nisana nakts daļā un neizgāja līdz rītausmai 14.Nisanā.

15. Tā kā, pēc 14. pieņēmuma izraēla bērni 14. Nisana dienas daļu pavadīja aplaupot Ēģiptiešus, tie neizgāja no Ēģiptes līdz 15. Nisana sākumam, naktī.

16. Ka ēģiptiešu aplaupīšana nenotika kamēr nebija izgājis Nāves Eņģelis.

17. Ka 2.Mozus 12:6-14 pilnībā attiecaas uz 14. Datumu, kamēr 2.Mozus 12:15-20 runā par 15. Datumu un tālāk, nepārklājot notikumus pantos 6-14.

18. Ka Izraēla bērni savas mājas pēc Nāves Eņģeļa pāriešanas nevarēja pamest tūlīt, jo:

19. Ka visi 1,500,000 līdz 2,000,000 Izraēla bērni sapulcējās Ramezā pirms iziešanas no Ēģiptes.

20. Ka Raksti skaidri pasaka: "... Tas Kungs, tavs Dievs, tevi NAKTĪ izveda no Ēģiptes. ... tur tev būs kaut Pashā kaujamo upuri vakarā [ba erev, 15. sākumā], saulei noejot, tanī laikā, kad tu izgāji no Ēģiptes (5.Mozus 16:1,6).

21. Ka visa iziešana notika naktī, tas ir, pēdējie bērni izgāja naktī un tātad (tā kā bija iesaistīti ļoti daudz cilvēku), Iziešanas nakts nevarēja būt 15. Datuma dažas agrā rīta stundas.

22. Ka Ēģiptieši apglabāja savus mirušos starp pusnakti un rītausmu, un rītausmā notika iziešana no Ēģiptes.

Pieņēmumi 8 līdz 20 ir ilustrējami grafiski, kā tas atspoguļots 2.figūrā.

Visi šie pieņēmumi ir apskatīti punktu pa punktam. Daudzi no argumentiem par tā saukto 14./15. Pasā strīdu nosaka, vai nākošie pieņēmumi ir pareizi, vai nepareizi.

Pieņēmums 1

Kā jau minēts galvenajā tekstā, nekad tā īsti nav pastāvējušas būtiskas debates attiecībā uz to, kurā vakarā ebreji ēda Pasā mielastu. Vienmēr ir saprasts, ka jēri tika nokauti 14.Nisana beigās un ēsti 15.Datuma naktī. Kristiešu strīdi centrējas ap to, vai Tā Kunga Mielastu, kas satur kāju mazgāšanu, maizi un vīnu vajadzētu ievērot 14. Nisanā (vienu dienu pirms normālā Pasā mielasta) vai arī kā Labo Piektdienas- Lieldienu Svētdienas tradīciju.

To pazīst kā kvatrodecimāņu kontroversiju jeb strīdu, un, vēsturiski runājot, šis ir vienīgais patiesais strīds, kurš ietver sevī koncepciju par laiku, kad vajadzētu pieņemt Tā Kunga Mielastu. Dažās Dieva Baznīcās šajā gadsimtā pastāv strīdi par to vai Jēzus ēda vai neēda Pasā Mielastu. No šī punkta tiek debatēts par Exodus Pasā jēra upura laiku un jēra ēšanas laiku, tātad, kurā vakarā Tā Kunga Mielastu vajadzētu turēt. Tomēr, tas atšķiras no kvatrodecimāņu sterīda, un šos divus strīdus nevajadzētu sajaukt.

Pieņēmums 2

Pieņēmums, ka ba ereb nozīmē saules noiešanu 3-4 minūšu laikā, ir vienkārši nepareizs. Brauna, Drivera, Brigsa, Geseniusa ebreju terminoloģija (BDBG) norāda, ka ereb nozīmē vakars, nakts vai saulriets. Stronga ebreju vārdnīca (SHD) nosaka, ka tas nozīmē krēsla, vakars, nakts. Ereb ir radies no vārda arab saknes no idejas par apklāšanu ar tekstūru. Arab tajā pašā laikā nozīmē kļūt par vakaru, satumst. Ereb nenoteikts termins un var iekļaut periodu no pēcpusdienas līdz laikam pēc saulrieta. Pielikumā B ir dota katra vārda ereb parādīšanās Vecajā Derībā. Šī termina nenosakāmība ir redzama no šo tekstu salīdzinājuma:

No lietojuma šajos tekstos ir redzams, ka ereb nenozīmē 3-4 mīnūšu intervālu starp saules pieskaršanos horizontam un starp tās paiešanu zem horizonta. Tas attiecas uz plašu laika periodu no pēcpusdienas līdz pat nakts tumsai. Parasti šis termins tiek lietots vienkārši apzīmējot tumsu.

Pieņēmums 3

Ka dienas sākas un beidzas saulrieta laikā (ereb).

No iepriekš dotajiem pantiem ir skaidrs, ka ereb var būt pirms saulrieta, taču tas var būt arī pēc saulrieta. Tomēr, attiecībā uz Sabatiem un Svētajām Dienām, ebreji ir radījuši drošības līniju, lai noteiktu dienas robežas. Sabati un Svētās Dienas tiek ievērotas sākot no dažām minūtēm pirms Saulrieta līdz dažām minūtēm pēc tumsas iestāšanās.

3. Mozus 23:32 ereb nedefinē kā saulrietu. Saskaņā ar iepriekš dotajām Rakstu vietām, tas nozīmē tumsu pēc saules norietēšanas. Jūdaismā vēlāk izveidojās noteikta robeža, lai noteiktu šo svēto laiku. 2.Mozus 16:6-13, ja lasām kontekstā, arī vārdu ereb nedefinē kā saulrietu. Tā tikai norāda, ka paipalas nometnē ielaidās vakarā, kas arī savstarpēji saistās ar krēslu (jeb starp vakariem). Šajā gadījumā ereb ir lietots, lai apzīmētu laika posmu no saulrieta līdz tumsai. 2.Mozus 16 nevienā vietā nav teikts, ka Dieva doto paipalu savākšana krēslā bija Sabata pārkāpšana jeb pārbaude attiecībā uz Sabata ievērošanu. Pārbaude attiecībā uz pareizu Sabata ievērošanu, tika veikta ar mannas palīdzību.

Pieņēmums 4

Ka ben ha arbayim ir definēts kā laika periods starp saulrietu un tumsas iestāšanos.

Vispārējā nozīmē tas tiek lietots ar šādu nozīmi. BDBG piezīmē, ka iespējamā nozīme ir starp saulrietu un tumsu. The New Century Bible Komentāri attiecībā uz 2.Mozus grāmatu piebilst, ka starp vakariem bija tehnisks izteiciens. To sāka definēt dažādos veidos:

Farizeji par pareizo uzskatīja pēdējo definīciju. Saduķeji pirmo definīciju uzskatīja par pareizāku, un samarieši šo formu saglabā vēl šodien. Mozus laikā pieņemtā definīcija bija pirmā definīcija. Tomēr jāpiezīmē, ka visas šīs definīcijas par terminu starp vakariem runā par dienas beigām, nevis sākumu.

Tehniski tas radās tādēļ, ka bija vakars, kurš, kā tika uzskatīts, sākās kaut kādā punktā pēc pusdienas un beidzās ar saulrietu, un bija arī otrs vakars, kurš sākās ar tumsas iestāšanos. Tomēr, būtiskais ir tas, ka starp vakariem ir ticis uzskatīts nākam dienas beigās. Šo uzskatu atbalsta arī Pasā Papiruss no Elefantīnas (sk. galveno tekstu).

Pieņēmums 5

Ka ben ha arbayim ir dienas sākums, nevis dienas beigas. Tas ir tādēļ, ka ba ereb nozīmē saulrietu un ir jaunas dienas sākums, un ben ha arbayim ir laiks starp saulrietu un tumsu.

Tas nav pareizi. Kā jau iepriekš norādīts, ereb nevar tieši dewfinēt kā saulrietu. Kā parādīts, tas var nozīmēt jebko, no vēlas pēcpusdienas līdz pat nakts tumsai.

Kad mēs ben ha arbayim oriģinālu izprotam kā tehnisku izteicienu, ir redzams, ka tas apzīmē dienas beigas, nevis sākumu. Pierādījumu tam iespējams atrast vairākos pantos. Piemēram:

Šeit ir redzams, ka ikdienas upurēšanā bija jāupurē divi jēri: pirmais ir rīta, bet otrais vakara jeb krēslas [ben ha arbayim] upuris, tomēr šie abi bija vienas un tās pašas dienas upuri. Ir skaidrs, ka starp vakariem apzīmē dienas beigas, nevis sākumu.

Pieņēmums 6

Ka boqer apzīmē rītu, kad ir jau gaišs, un tas nevar apzīmēt nekādu citu periodu no pusnakts līdz ausmai, kad vēl ir tumšs.

Arī tas nav pareizi. BDBG attiecībā uz boqer sniedz šādas definīcijas: rīts; nakts beigas; dienasgaismas sākums; saullēkta nākšana; dienas sākums; liels prieks pēc nakts bailēm (fig); nākošā diena, nākošais rīts. Tāpat kā ereb, boqer ir vispārējs termins, kas var sevī iekļaut vairākas nozīmes. Ir vairāki panti, kas norāda, ka boqer attiecināt uz agrām rīta stundām, starp pusnakti un saullēktu, kad vēl ir tumšs:

Iebildums, ka Rute necēlās kamēr vēl bija tumšs, jo tad viņa nevarētu atrast savu ceļu uz mājām, ir absurds.

Līdzīgi, laika sistēmu varam redzēt arī šeit.

Nakts tika sadalīta 3 x 4 stundu sardzēs. Vakara sardze sākās ar tumsas iestāšanos līdz apmēram pulksten 10 vakarā. Tad nāca vidējā sardze no pulksten 10 vakarā līdz apmēram pulksten 2 no rīta. Pēdējā jeb agrā rīta sardze bija no pulksten 2 no rīta līdz saullēktam. Rīta sardze tika saukta par rīta sardzi tādēļ, ka tā notika rīta agrajās stundās.

Šie panti norāda, ka lietojot terminu boqer, ir iespējams piecelties agri no rīta, kamēr vēl ir tumšs jeb nakts, un gaidīt gaismu, lai sāktu ceļu.

Ir skaidri redzams, ka agrā rīta barošana šajā gadījumā notika tumsas laikā, pirms gaismas. Citi teksti to parāda vēl skaidrāk. Nav šaubu, ka boqer ir vispērējs termins, kuru var attiecināt uz jebkuru laiku pēc pusnakts līdz dienas gaismai, kā tas ir vairumā valodu, angļu valodu ieskaitot. Vārds rīts latviešu valodā var attiekties uz jebkuru laika posmu no pusnakts līdz pat pusdienlaikam.

Pieņēmums 7

Ka lailah jeb nakts nevar pārklāties ar rītu.

Termins lailah BDBG tiek definēts kā nakts (dienas pretstats), tumsa. Nekas nav teikts par to, ka šis termins nevarētu pārklāties ar rītu un apzīmēt rīta tumšās stundas. Šis pieņēmums ir klaji nepamatots pieņēmums.

Pieņēmums 8

Ka Pasā jēram bija jātiek nokautam 14.Nisana ben ha arbayim.

Pieņēmums 9

Ka Pasā jērs tika nokauts 14.Nisana sākumā nevis beigās.

Pasā jēram bija jātop nokautam 14.Nisana ben ha arbayim, jeb starp vakariem. Tas ir teikts 2.Mozus 12:6, 3.Mozus 23:5, un 4.Mozus 9:3,5,9,11. Tomēr, kā mēs varam redzēt no vairākiem piemēriem galvenajā tekstā, ieskaitot arī Pasā Papyrus, ben ha arbayim bija dienas beigās, nevis sākumā. Tātad Pasā jērs tika nokauts 14.Nisana beigās un cepts un ēsts 15.Nisana vakarā.

Pieņēmums 10

Ka ad jeb līdz 2.Mozus 12:6 nozīmē to, ka jēram bija jātiek turētam līdz pat sākumam, taču ne vēlāk par sākumu.

Ebreju vārdam ad ir plašs pielietojuma spektrs. Attiecībā uz laiku, BDBG to definē kā līdz, līdz beigām, pa to laiku. BDBG arī norāda, ka tas līdzīgā veidā lietots pantos 15 un 18 2.Mozus 12:

No šiem pantiem izriet, ka neraudzēto maizi nedrīkst ēst līdz pat Neraudzētās Maizes svētku septītajai dienai. Šie panti skaidri demonstrē, ka ad jeb līdz nenozīmē līdz sākumam un ne tālāk. Kad to lieto attiecībā uz dienām kā pantos 6, 15, un 18, tas iekļauj visu dienu, ne tikai tās sākumu.

Pieņēmums 11

Ka pasā jērs nedrīkstēja palikt līdz rītam (boqer), un ka izraēla bērni nedrīkstēja atstāt savas mājvietas līdz rītam (boqer).

Tas ir pareizi. Tomēr, kā norādīts iepriekš, boqer ir vispērējs laika termins, kuru var attiecināt uz jebkuru laika periodu no pusnakts līdz saules gaismai. Ja Pasā jērs tika nogalināts krēslas laikā un bija nepieciešamas vairākas stundas, lai to izceptu, to, iespējams, ēda vēlu naktī, taču noteikti pirms pusnakts. Tas, kas palika pāri, tika apēsts steigā, vai sadedzināts. Tam būtu vajadzīgas vēl kādas pāris stundas. Rīta agrumā, kad vēl bija tumšs, izraēls bija brīvs, lai pamestu savas mājas pēc Mozus pavēles. As ir tas, ko 2.Mozus stāstījums izskaidro:

Pieņēmums 12

Ka paziņojums, ka Jēzus cēlās no rīta, labu brīdi pirms vēl gaisma bija aususi Marka 1:35 nenozīmē agra rīta tumšās stundas, bet gan nakts agrās stundas.

Mēģinājumā aptumšot faktu, ka boqer ir vispārējs termins un var tikt lietots attiecībā uz agrā rīta stundām, kad vēl ir tumšs, ir izvirzīti arī argumenti pret līdzīgu terminu grieķu valodā Marka 1:35. Grieķu teksts šī panta sākumā ir šāds (Marshall's Interlinear):

6"Ā BDTÅ «<<LP" 8/"< •<"FJ?H ¦>­82,<

Un agri naktī, tikko piecēlies, viņš izgāja

Tiek izvirzīts arguments, ka BDTÅ jeb prõi nozīmē vairāk agri, nekā "rīts", un ka «<<LP" jeb ennucha apzīmē nakti un tādēļ nevar teikt, ka rīts pārklāj nakti. Atbildi var atrast izmantotajā grieķu idiomā. Prõi saskaņā ar Thayer's Greek-English Lexicon nozīmē no rīta, agri. Ennucha nozīmē naksnīgi, nakts-. 7/"< jeb lian nozīmē ļoti. Kombinējoties frāzē prõi ennucha lian šie termini nozīmē - agri no rīta, kamēr vēl bija ļoti tumšs. Gandrīz ikviens vērā ņemams tulkojums (piemēram RSV, KJV, NRSV, Barclay, Moffatt, TEV, Amplified, NIV) atzīst šo idiomu. Prõi tiek tulkots kā rīts sekojošos pantos: Mateja 16:3; 20:1; Marka 1:35; 13:35; 15:1; 16:2,9; Jāņa 20:1; Apustuļu Darbos 28:23. Nav šaubu, ka rīts tika izprasts kā tāds, ka aptver stundas pēc pusnakts pirms saullēkta līdz pat agrai darba dienai.

Pieņēmums 13

Nāves Eņģelis izgāja caur Ēģipti 14. Nisana nakts daļā.

Šis ir nepareizs pieņēmums. No iepriekš minētā un galvenā teksta, Pasā jērs tika nokauts 14.Nisana beigās un ēsts 15.Nisana naktī. Tātad Nāves Eņģelis izgāja 15.Nisana naktī.

Pieņēmums 14

Ka izraēla bērni palika savās mājvietās 14.Nisana naktī un neizgāja ārā līdz pat 14.Nisana ausmai.

No galvenā teksta un iepriekš apspriestā Pielikumā ir redzams, ka šis paziņojums ir nepareizs. Pēc pusntakts 15.datumā faraons izsūtīja pavēli Mozum pamest Ēģipti (2.Mozus. 12:31). Mozus un izraēla bērni sāka Iziešanu 15. Datuma agrajās rīta stundās, kad vēl bija tumšs.

Pieņēmums 15

Ka izraēla bērni 14.datuma dienā aplaupīja ēģiptiešus un neizgāja no Ēģiptes līdz pat 15.datuma sākumam, naktī.

Pieņēmums 16

Ka ēģiptiešu aplaupīšana nenotika kamēr Nāves Eņģelis nebija pārstaigājis zemi.

Pieņēmums 17

Ka 2.Mozus 12:6-14 pilnībā runā par 14.datumu, bet 2.Mozus 12:15-20 turpina par 15.datumu, savstarpēji nepārklājoties.

Šie pieņēmumi ir vienkārši kļūdaini. Izraēls sāka virzīties uz Ramezu 15.datuma agrās rīta stundās, kad vēl bija tumšs. Bībeliskais stāstījums nav pilnīgi skaidrs par to, kad tieši izraēls aplaupīja ēģiptiešus. RSV un daži citi tulkojumi (NKJV, NRSV, Moffatt, TEV, REB, etc.) it kā saka, ka aplaupīšana notika pirms pirmdzimto nāves, piemēram.

Citi tulkojumi norāda, ka aplaupīšana notika Iziešanas laikā. Laupīšana, liekas, ir notikusi gan dienā, gan naktī. Tātad, visā 15. Nisana dienā. Lai atbalstītu maldīgo pozīciju, tiek uzskatīts, ka panti 6-14 nepārklājas ar pantiem 15-20. Tā tas nav. Tas ir noteikts un atdalīts, lai atbalstītu pozīciju par Pasā mielasta baudīšanu 14. Un nevis 15. Datumā. Pretējais tiek pierādīts vēsturiski. Ja skatāmies vēsturiskā kontekstā, panti 6-20 veido nepārtrauktu stāstījumu, un tur nepastāv ne īsts, ne arī vajadzīgs nodalījums.

Pieņēmums 18

Ka izraēla bērni nevarēja atstāt savas mājas tūlīt pēc Nāves Eņģeļa pāriešanas, jo;

Šāda pozīcija ir absurda, ja raugāmies no Eksodus apskates galvenajā tekstā. Pirmkārt, visa Ēģipte tajā naktī bija nomodā (2.Mozus 12:29-30). Faraons Mozum un Āronam izsūtīja iziešanas pavēli tajā naktī. Ēģiptieši visi kā viens steidzināja viņus ātrāk iziet (panti 31-33). Ielas droši vien mirdzēja lāpās dēļ visa notiekošā. Otrkārt, tas bija 15. Datums, mēness cikla vidus, tātad, bija pilns mēness. Treškārt, Izraēla kustība uz Ramezu notika pakāpeniski, kurai bija jāsākas naktī, agrās rīta stundās un jābeidzas dienas laikā vai pat pēcpusdienā. Iziešana (Eksodus) bija plānots notikums, un Rameza bija tikai viens no gājiena punktiem.

Pieņēmums 19

Ka visi 1 500 000 līdz 2 000 000 izraēla bērni sapulcējās Ramezā pirms iziešanas no Ēģiptes.

Šādam pieņēmumam nav Bībeliska pamatojuma. Būtībā tas būtu nepraktiski un nevajadzīgi.

Pieņēmums 20

Ka Raksti skaidri pasaka, .. Tas Kungs, tavs Dievs, tevi NAKTĪ izveda no Ēģiptes... tur tev būs kaut Pashā kaujamo upuri vakarā, saulei noejot, tanī laikā, kad tu izgāji no Ēģiptes. (5.Mozus. 16:1,6).

Šis pieņēmums ir citēts no Freda R. Koulter, The Christian Passover, York Publishing Co., USA, 1993, p. 86. Tā ir uzkrītoša demagoģija attiecībā uz to, ko Raksti saka faktiski. Koulters is sakombinējis divus pantus, lai apstiprinātu savu tēzi, ka Iziešana sākās 15. Nisanā saulei rietot. 6. Panta konteksts norāda, ka tas nepavisam nediskutē par Iziešanas laiku:

5.Mozus 16:6 nerunā itin neko par laiku, kad Izraēls atstāja Ēģipti. Akadēmisko debašu standarts un intelektuālais godīgums attiecībā uz 14. Datuma Pasā, ir šausmīgs. Faktiski, Koultera gadījums ir balstīts uz maldīgajiem pieņēmumiem, kas šeit ir apskatīti.

Pieņēmums 21

Ka visa Iziešana notika naktī; tas ir, ka pēdējie Izraēla bērni izgāja naktī un tātad (dēļ lielā daudzuma cilvēku), Iziešanas nakts nebija tikai 15. Datuma agrās rīta stundas.

Pieņēmums 22

Ka ēģiptieši apraka savus mirušos naktī starppusnakti un ausmu, un tas, ka izraēlieši izgāja agri no rīta, ir pareizi.

Nav Bībeliska pamatojuma, kas atbalstītu 21 pieņēmumu, ka visi izraēla bērni no Ēģiptes izgāja dažās rīta stundās 15. Datumā. Iziešana sākās agrā rīta stundā un turpinājās arī pa dienu 15. datumā.

Pieņēmums 22 pats ir balstīts uz nepareizu pieņēmumu. Tas pieņem, ka visi izraēlieši izgāja no Ēģiptes dažās agrās rīta stundās 15. Datumā, tomēr tā nebija. Vēl vairāk, šis arguments norāda uz pilnīgu nezināšanu attiecībā uz uz ēģiptiešu bēru rituāliem (sk. Wallace Budge, The Book of the Dead).

Pieņēmumi 1 līdz 22 ir apskatīti un noraidīti. Pareizā notikumu secība attiecībā uz Pasā jēra nogalināšanu un Iziešanu ir ietverta galvenajā tekstā un diagrammas veidā atspoguļota sekojoši:

Galvenie pieņēmumi attiecībā uz to, ka Pasā jērs tika nokauts 14. Nisana sākumā un ēsts tās nakts laikā, ir nepareizi. Argumentā ir kļūda. Oriģinālā Pasā notikumu pareizā secība ir redzama no galvenā teksta. Tālāki argumenti, kas nosaka, ka Pasā jērs tika nokauts 14. Nisanā, var būt tikai kļūdaini. Tālākie argumenti ir apskatīti sekojoši.

Pieņēmums 23

Ka Pasā vienmēr ir jātiek ievērotam tā kā oriģinālo Pasā 2.Mozus 12. nodaļā.

Tas nav pareizi. Oriģinālo Pasā mielastu vajadzēja ievērot noteiktā veidā, lai tā apzīmētu to, ko Dievs vēlas ar to sasniegt. Tomēr, vēlākos gados tas bija notikuma piemiņas pasākums, nevis pats notikums. Visnozīmīgākā pārmaiņa bija tā, ka Mozus pavēlēja, ka, tad kad Izraēls būs apmeties savā vietā, Pasā jātiek ievērotam tajā vietā, kur Dievs izvēlēsies likt mājot savam vārdam. To mēs varam atreast 5. Mozus 16. Nodaļā. Izraēla bērniem tika teikts:

Izraēlam tika pavēlēts iziet no savām mājām uz apmēram 36 stundu ilgu periodu. Kristus laikā ģimenes izgāja uz pagaidu mitekļiem pirms 14. Nisana un baudīja tur sevišķu sagatavošanas mielastu. Daži gāja uz Jeruzālemi, taču citi ne. Bullingers, piezīmēs par Lūkas 22:8,15 savā Companion Bible, šo mielastu identificē kā Chagigah. Sagatavošanās Pasā mielastam notika nākošajā dienā. Jērs tika nogalināts pēcpusdienā un ēsts 15. Datuma naktī. Nākošajā dienā notika ceremonijas Templī, un tad cilvēki devās mājās. Pirmajā no septiņām dienām Pasā tika ēsts ar neraudzēto maizi. Tas varēja notikt tikai 15. Nisanā.

Pieņēmums 24

Ka nav pierādījumu par centralizētu Pasā svinēšanu līdz pat Hecekijas un Josijas laikam simtiem gadu pēc Eksodus.

Tas nav pareizi. Zālamana dienās, ja pat ne ilgi pirms tam, Pasā un Neraudzētās Maizes svētki Jeruzālemē un Templī tika ievēroti. Sk. 1.Laiku 23:31 un 2.Laiku 8:13 kā pierādījumu par svētkiem centrālajā atrašanās vietā Zālamana un Dāvida laikā. 2.Laiku 35:18 norāda, ka Pasā svinēšana cetrālajā vietā varēja notikt jau Samuēla laikā. Iepriekšminētais pieņēmums ir nepareizs.

Pieņēmums 25

Ka Kristus laikā izplatīta bija Pasā svinēšana mājās.

Lai kādi arī nebūtu pierādījumi par to, kā Pasā jēri tika kauti Jeruzālemē un Templī Kristus laikā,pieņēmums, kurš tika izdarīts vēlāk (pieņēmums 35), ka 14. Datuma sākumā bija Mājas Pasā, bet pēcpusdienā notika Tempļa Pasā, ir nepamatots tādu cilvēku pieņēmums kā Kulters (Coulter), un tam nav nekāda vēsturiska pamata. Vienkārši ņemot, nekad nav pastāvējuši argumenti attiecībā uz to, kurā 14. Datuma dienas daļā vajadzētu kaut Pasā jērus. Eseniešu mielasts ir izņēmums.

Pieņēmums 26

Sākotnēji bija divi svētki - Pasā un Neraudzētās Maizes svētki, kuri vēlāk savienojās un kļuva par vienotiem svētkiem.

Pierādījums, kuru attiecībā uz šo pieņēmumu sniedz, parasti netiek izprasts to vidū, kuri atzīmē 14. Datuma sākumu. Kad vēsturnieki debatē par šo divu svētku apvienošanos vienōs svētkos, viņi nedebatē par 14. Datuma Pasā upuri un mielastu. Viņi debatē par to, ka Izraēlam bija attīstībā esoša reliģija, kurā dažas grupas ievēroja svētkus 14. Datumā, bet citas 15. Datumā, un ka laika gaitā šīs grupas aovienojās. Šie vēsturnieki Iziešanu (Exodus) uztver kā Izraēla kustības leģenodu, vai pat sliktāk, - - tīru izdomu.

Pieņēmums 27

Ka jūdi vēlāk Pasā jēru kaušanas laiku nomainīja no 14. Dauma sākuma uz šī paša datuma beigām.

Tas nav pareizi. Nepastāv nekādu vēsturisku pierādījumu par šādām pārmaiņām un, kā gan tādas varētu būt, ja 2.Mozus 12 secība skaidri noliedz jebkādu Pasā jēru kaušanu 14. Datuma sākumā? Vēl vairāk, senās prakses secību norāda arī Pasā papiruss (Passover Papyrus).

Pieņēmums 28

Ka Pasā Templī netika ievērots līdz pat Hecekijas atjaunošanai, un tad to sāka ievērot saskaņā ar Hecekijas instrukcijām Dieva Bauslībā.

Tas ir nepamatots pieņēmums. 1.Laiku 23:31 un 2.Laiku 8:13 ir pierādījums par svētku svinēšanu centrālajā vietā Dāvida un Zālamana laikā. Cik mēs varam pieņemt, Hecekija klausīja Dievam. Nepaklausība Dieva likumiem uz Izraēlu pavērsa lāstus (5.Mozus. 28) un tādēļ viņš jo rūpīgi ievēroja bauslībā noteiktos nosacījumus attiecībā uz Pasā svētkiem. (sk. 2.Laiku 30:5,16; 31:3-4). 14. Datuma atbalstītāji izvirza šo pieņēmumu un ignorē vai nepareizi citē 5. Mozus 16.

Pieņēmums 29

Ka Pasā svētki Josijas laikā netika ievēroti saskaņā ar Dieva bauslību, bet gan saskaņā tikai ar Josijas pavēlēm.

Šis ir vēl viens nepamatots pieņēmums. Josija paklausīja Dievam (sk. 2. Laiku 34:2,14-15,21,30-32; 35:6,12,26). 2. Laiku grāmatas 35. Nodaļas 16. Pants dažreiz tiek izmantots, lai strīdētos par to, ka Josijas Pasā notika sakaņā ar viņa pavēlēm nevis Dieva baušļiem. Tas ir bezjēdzīgs paziņojums. Josijas pavēles bija, lai jūdi ievērotu Pasā svētkus saskaņā ar Dieva bauslību. Stīstījums to neapgāžami parāda ļoti skaidri.

Pieņēmums 30

Iemesls, kādēļ Hecekija un Josija izmantoja Tempļa Pasā svētkus bija tāds, ka tauta vienmēr dumpojās un viņiem nevarēja uzticēt svinēt svētkus mājās.

Šis pieņēmums ir nepamatots. Tempļa Pasā ir jau noteikts M<ozus bauslībā 5. Mozus grāmata 16. Nodaļā.

Pieņēmums 31

Ka 5.Mozus 16:1-8 neattiecas uz Pasā svētkiem:

Tātad, tāpēc ka a) to l), 5.Mozus 16 neattiecas uz Pasā upuri; šie bija Neraudzētās Maizes svētku pasā ziedojumi.

Gandrīs visi šie iebildumi ir pamatoti uz nepareizo pieņēmumu, ka oriģinālais Pasā jērs tika nokauts 14. Nisana sākumā un ēsts vakarā un tātad, 5. Mozus 16: 1-8 nemaz nesaka to, ko šķietam tā pavēsta. Nav zināms neviens akadēmisks uzskats, kas atbalstītu smieklīgo pieņēmumu, ka 5. Mozus 16 neattiecas uz Pasā kaut arī tā šķietami liekas. Augstāk minētie punkti ir adekvāti apskatīti galvenajā tekstā un augstāk minētajos pieņēmumos. Pieņēmumu nepareizā daba ir vienkārši apskatīta izvērtējot 7. Panta nolūku un saturu. Arguments, ka vārdam cept vajadzētu būt tulkotam kā vārīt ir apskatīts galvenajā tekstā. Šis apšaubītais vārds ir ebreju vārds bashal. Saskaņā ar BDBG tas nozīmē vārīt, cept, sautēt, grillēt. Tas ir vispērējs c;epšanu apzīmējošs vārds. 2. Laiku 35:13 mēs lasām:

Šis Pants, kā visi to atzīst, attiecas uz Pasā svētkiem, un šeit vārds bashal tiek lietots divas reizes, vienreiz runājot par cepšanu un otreiz - par vārīšanu. Tātad ir skaidrs, ka nav nepareizi vārdu bashal 5.Mozus 16 tulkot kā "cept", un tieši tā ilgu laiku šo terminu ir uztvēruši paši jūdi. 2.Mozus 12:9 aizliedz Pasā upuri vārīt vai ēst nesagatavotu. Tam ir jābūt pilnībā izceptam. Šie argumenti ir tīša Rakstu sagrozīšana, lai pamatotu dažu Jaunās Derības pantu nepareizu interpretāciju.

Pieņēmums 32

Ka Ezra Pasā ievēroja 14. Nisana sākumā.

Šādam pieņēmumam nav pierādījumu. Tas ir lasāms Ezras grāmatā 6:19-22. Ezra bija rakstu mācītājs un pārzināja bauslību, kura skaidri norādīja, ka Pasā upuris ir jāupurē 14. Datuma beigās nevis sākumā. Pasā P{apirusa (Passover Papyrus), kurš iespējams sarakstīts tajā pašā laikā, izpratne ir tāda pati, kāda Ezras grānmatā.

Pieņēmums 33.

Ka Ezra izrediģēja 5. Mozus grāmatas 16. Nodaļu un Jozuas Grāmatas 5:10, lai atspoguļotu vēlāko terminoloģiju, kas atrodama 2. Laiku 35 (Coulter, lpp. 156 un tālāk).

Šis ir vēl viens nepamatots pieņēmums. Kaut arī šķiet, ka Ezra palīdzēja kanonizēt Vecās Derības tekstu, pieņēmums, ka viņš izrediģēja Bauslību, lai atspoguļotu vēlāko praksi, ir bez pamata. Uzbrukums 5. Mozus 16. Nodaļai ir nepieciešams, lai atbalstītu 14. Da Pasā. Vai nu teksts ir Dieva iedvesmots, vai arī tas tāds nav. Šis pieņēmums ir noraidīts ar pravietojumu par Milenniālo Pasā Ecēchiēla grāmatā 45:21:

Pieņēmums 34

Ka Ezra nolēma centralizēt Pasā Jeruzālemē, taču daudzi Jeruzālemes teritorijā nešaubīdamies turpināja upurēt Pasā upuri mājās 14. Datuma sākumā.

Nav nekādu vēsturisku pierādījumu kas pamatotu pieņēmumu, ka Jeruzālemē vai kaut kur citur 14. Datuma sākumā būtu notikusi upurēšana mājās, bet 14. Datuma beigās Templī. Koultwera (Coulter's) pieņēmumus par to, ka Pasā centrējās Jeruzālemē (lpp. 171 un tālāk) noraida aramiešu teksti nop Elefantīnas, kas sarakstīti tajā pašā laikā

Pieņēmums 35

Ka Mājas Pasā 14. Datuma sākumā un Tempļa Pasā 14. Datuma beigās turpinājās Jaunās Derības dienās. Kā pierādījumu tam parasti sniedz ebreju filozofa Filo (Philo) rakstus.

Filo raksti šādu nostāju nepavisam neapstiprina. Tie tikai norāda, ka Pasā upurēšana katrs nams nogalināja vienu jēru. Tā tas arī bija, vienalga, vai tie tika upurēti Templī vai kur citur. (sk ISBE, Vol. 3, virsraksts Passover, p. 677). Šūrers (Schurer) (The History of the Jewish People in the Age of Jesus Christ, Vol. II, p. 14) norāda, ka pasāvēja atšķirīgas Pasā ievērošanas metodes Jūdejā un Galilejā. Jūdejā cilvēki 14. Nisanā strādāja līdz pusdienas laikam. Galilejā cilvēki šajā dienā nestrādāja vispār. Arī Jeruzālemē upurēja un Augstajam Priesterim kā Pasā upuri pienesa tikai vienu jēru, taču dzīvnieku daudzums, kas publiski un privāti tika nokauti, bija ļoti liels. Svētku dienās privātie upuri bija tik lielā skaitā, ka tūkstošiem priesteru nevarēja tikt galā ar skaitļiem (Schurer, Vol. II, p. 308). Divdesmit četras priesterības divīzijas atspoguļoja divdesmit četras tautas daļas, un tautas pārstāvji gāja uz Jeruzālemi ikdienas upurēšanai. Pārējie palika mājās un pielūdza to kungu tur (Schurer, ibid., Vol. II, pp. 292-293). Darba aktivitāšu laiks norāda uz to, ka 14. Nisana vakars bija sagatavošanās un Pasā ievēroja arī ārpus Jeruzālemes.

Pieņēmums 36

Ka Jēzus Pasā ievēroja 14. Datuma sākumā.

Tas nav pareizi. Tas, ko Jēzus noturēja kopā ar saviem mācekļiem, bija Pasā sagatavošanās mielasts, kurš tika noturēts 14. Nisana sākumā

Pieņēmums 37

Ka Jānis rakstīdams Jūdu Pasā, norāda uz to, ka jūdi bnepareizi ievēroja Neraudzētās Maizes svētkus.

Arī tas ir nepareizi. Jānis rakstīja pirmā gadsimta beigās. Baznīca sāka kļūt arvien pagāniskāka, gan kompozīcijā, gan rīcībā. Jānis norādīja uz šiem svētkiem, lai tos izprastu viņa pagānu lasītāji, no kuriem daudzi vēl nebija atgriezušies un neizprata šos principus. Tas arī skaidri norādīja, ka Jēzus bija ebrejs un ievēroja jūdu svētkus Dieva Bauslības ietvaros. Jānis terminu jūdu svētki saistībā ar Jēzus kalpošanu lieto vairākas reizes (Jāņa 2:13; 5:1; 6:4; 7:2; 11:55; 19:42). Nav pierādījumu tam, ka Jēzus vai ebreju vadītāji Dieva Svētkus būtu uzskatījuši par polemiskiem. Apustuļu darbi Jaunajā Derībā parāda, ka apustuļi un sākotnējā Draudze ievēroja svētkus (sk. galveno tekstu un darbu Svētās Dienas). Jēzus apzinājās arī to, ka Rakstu mācītāji un Farizeji iesēdušies Mozus vietā (Mateja 23:2).

Pieņēmums 38

Ka Pasā sagatavošanos, kuru jūdi iebēroja 14. Datumā pirms Pasā Jēra kaušanas Templī 14. Datuma pēcpusdienā, daži jūdi, kas ievēroja mājas Pasā 14. Datuma sākumā, to noturēja 13. Datumā.

Šis pieņēmums (kuru arī izvirzījis Koulters), ir vēl viens nepamatots pieņēmums, kuram nav nekādu vēsturisku pierādījumu vai faktu. Vienkāršs fakts ir tāds, ka nepastāvēja 14. Datuma sākuma Pasā upuris un 13. Nisana Pasā sagatavošanās

Pieņēmums 39

Marka 14:12 oriģinālais gireķu teksts tulkojams kā kad viņi nogalināja Pasā jēru, norādot uz to, ka tad, kad mācekļi jautāja Jēzum, kur viņiem būs sagatavoties Pasā, jau notika mājas Pasā jēru kaušana.

Šis pieņēmums ir nepareizs un norāda uz lietoto grieķu idiomu neizpratni.. Marshall's Interlinear galvenais teksts Un pirmajā Neraudzētās Maizes dienā, kad Pasā tika upurēts, norāda uz to, ka viņi Pasā upuri upurēja Neraudzētās Maizes svētkos. 14. Nisans bija sagatavošanās Pasā svētkiem un mielastam. Jēzus mācekļi jautāja , kur viņiem būs sagatavoties Pasā svētkiem, ar to domājot kur viņiem būs sameklēt pagaidu apmešanās vietu pēc 5. Mozus 16. Nodaļas nosacījumiem. Pasā jēri tika kauti 14. Datuma pēcpusdienā, nevis tā sākumā.

Pieņēmums 40

Ka Jēzus mielasts ar mācekļiem bija Pasā mielasts, kas tika ievērots 14. Nisana sākumā.

Tas ir pretrunā ar skaidri pateikto Jāņa evaņģēlijā 19:14.

Pieņēmums 41

Ka Jānis raksta par Pasā Mielasta baudīšanu 14. Datuma sākumā, taču viņš to apzīmē kā Sagatavošanās Pasā. Tas ir smieklīgs pieņēmums, kas ir pretrunā ar skaidri uzrakstītu tekstu, un šis pieņēmums ir radies divus tūkstošus gadu pēc evaņģēlija uzrakstīšanas un ir pretrunā ar tā konsekvento interpretāciju. Kristus apustuļa rakstītajam vajadzētu atspoguļot saturu. Ja Kristus vēlē;tos izlabot šādu nopietnu kļūdu, kādēļ Jānis šo faktu nepierakstīja? Šis arguments ir neīsts.

Pieņēmums 42

Ka zemestrīce, kas sekoja Jēzus nāvei, neļāva tajā gadā nogalināt nevienu Pasā Jēru. Tā Dievs norādīja, ka Viņš neapstiprina Pasā Jēru kaušanu 14. Datuma pēcpusdienā.

Evaņģēliji norāda, ka Jēzus nomira apmēram devītajā stundā jeb apmēram pulksten trijos pēcpusdienā (pēc mūsu laika skaitīšanas) (Mat. 27:46; Marka 15:34-37; Lūkas 23:44). Saskaņā ar Pesahimu (Pesahim) vl (ISBE, Vol. 3, article Passover, p. 677) Pasā upurēšana Templī sākās apmēram pulksten trijos pēcpusdienā. Šis laiks nav nejaušs. Jēzus nomira tieši tajā laikā, kad tika upurēts pirmais Pasā jērs, lai tā piepildītu pravietojumu. Ir grūti ņemt nopietni tik kliedzoši nepareizu labi zināmu vēsturisku faktu nepareizu interpretāciju.

Pieņēmums 43

Ka ir nepareizi Kāju mazgāšanu, Maizes un Vīna baudīšanu saukt par Tā Kunga Mielastu. Tā vietā to vajadzētu saukt par Kristiešu Pasā.

Šis pieņēmums ir maldinošs. 1. Korintiešu 11:20 pieminētais Tā Kunga Mielasts norāda uz to, ka korintieši to bija pārvērtuši par izēšanos. Pauls vēlas pateikt, ka tas ko viņi svin, nav saucams par Tā Kunga Mielastu viņu uzvedības dēļ, nevis to, ka vispār nevajadzētu lietot terminu Tā Kunga Mielasts. Terminoloģija norāda, ka Tajā laikā tiešām tika lietots termins Tā Kunga Mielasts. Korintieši bija zaudējuši cieņu un šo šī mielasta nozīmi. Modernie tulkojumi šo faktu demonstrē:

Atkal, Pāvils nesaka, ka viņiem nevajadzētu lietot nosaukum Tā Kunga Mielasts, bet gan to, ka viņu uzvedības dēļ, tas nevar būt Tā Kunga Mielasts, kas patiešām ir vēsturisks apzīmējums.

Pasā ir vispārējs termins, kas ietver sagatavošanās periodu, jēra sagatavošanu, tā baudīšanu kā mielastu, un visu sekojošo Neraudzētās Maizes periodu, ko sauc arī par Neraudzētās Maizes svētkiem.

Kristus terminu Pasā lietoja vispārējā nozīmē un kā apzīmējumu nepiepildāmai vēlmei. Jāņa 19:14 skaidri norāda, ka tā diena, kad Jēzu nogalināja, bija sagatavošanās diena. Lūkas 22:15 parāda, ka Jēzus būtu vēlējies ēst ar viņiem kopā Pasā mielastu. Tomēr, Lūkas 22:16 diezgan skaidri pasaka, ka viņš nevar un veēdīs to ar viņiem līdz tas nebūs piepildījies Dieva Valstībā. Tā mēs zinām, ka viņš neēda Pasā, bet drīzāk sagatavošanās Mielastu un arī to, ka Dieva Valstībā atkal tiks ieviesti Pasā svētki. Tas ir saskaņā ar Cakarijas 14:16-19.

Pasā secība un laiks ir atrodami Pielikumā C.

Pielikums B

Visas vietas vārdam ereb, kur šis vārds tiek tulkots kā vakars, nakts, naksnbīgs utt.

1.Mozus 1: 5 Un Dievs nosauca gaismu: diena, - un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts - viena diena

1.Mozus 1: 8 Un Dievs nosauca velvi: debesis. Un tapa vakars un tapa rīts - otra diena

1.Mozus 1: 13 Un tapa vakars un tapa rīts - trešā diena.

1.Mozus 1: 19 Un tapa vakars un tapa rīts - ceturtā diena

1.Mozus 1: 23 Un tapa vakars un tapa rīts - piektā diena

1.Mozus 1: 31 Un Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs. Un tapa vakars un tapa rīts - sestā diena

1.Mozus 8: 11 Tad balodis atgriezās tā ap vakara laiku, un redzi, noplūkta olīvas lapa bija viņa knābī, un Noa tūdaļ noprata, ka ūdeņi zemes virsū bija noskrējuši.

1.Mozus 19: Un divi eņģeļi nonāca vakarā Sodomā, bet Lats dzīvoja Sodomas pievārtē. Un, tos ieraudzījis, Lats cēlās viņu priekšā un palocījās ar savu vaigu līdz zemei.

1.Mozus 24: 11 Un viņš lika kamieļiem apmesties pilsētas ārpusē pie akas, pret vakaru, laikā, kad ūdens smēlējas mēdza nākt

1.Mozus 24: 63 Īzāks ap vakara laiku bija izgājis laukā Dievu pielūgt. Tas pacēla savas acis un ieraudzīja tanī brīdī kamieļus nākam

1.Mozus 29: 23 Un vakarā viņš ņēma savu meitu Leu un ieveda pie viņa, un Jēkabs gāja pie tās

1.Mozus 30: 16 Un Jēkabs nāca vakarā no tīruma; tad Lea gāja tam pretī un sacīja viņam: "Tev jānāk pie manis, jo es tevi esmu pirktin nopirkusi par sava dēla mīlestības āboliem." Un viņš ar to gulēja tanī naktī.

1.Mozus 49: 27 Benjamīns ir plēsīgs vilks, kas no rīta ieguvumu ēd un vakarā laupījumu sadala."

2.Mozus 16: 6 Un Mozus un Ārons runāja uz visiem Israēla bērniem: "Šovakar jūs atzīsit, ka Tas Kungs jūs ir izvedis no Ēģiptes zemes

2.Mozus 16: 8 Un Mozus sacīja: "Kad Tas Kungs dos jums vakarā gaļu un no rīta maizi ēst, līdz būsit paēduši, tad tas būs tāpēc, ka Tas Kungs ir dzirdējis jūsu kurnēšanu, ka jūs esat kurnējuši pret Viņu. Jo kas gan mēs esam? Ne pret mums jūs esat kurnējuši, bet pret To Kungu."

2.Mozus 16: 12 "Es esmu dzirdējis Israēla bērnu kurnēšanu. Runā uz tiem un saki: ap vakara laiku jūs ēdīsit gaļu, bet no rīta Es jums došu ēst maizi, lai jūs atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs."

2.Mozus 16: 13 Un vakarā pacēlās paipalas un apsedza nometni, bet no rīta visapkārt nometnei bija rasa.

2.Mozus 18: 13 Nākamajā dienā Mozus apsēdās, lai tiesātu ļaudis; un ļaudis stāvēja Mozus priekšā no rīta līdz vakaram.

2.Mozus 18: 14 Un Mozus sievastēvs noskatījās visu, ko Mozus tautai darīja, un viņš sacīja: "Kas tas ir, ko tu dari tautai? Kādēļ tu sēdi atsevišķi un tauta stāv tavā priekšā no rīta līdz vakaram?"

2.Mozus 27: 21 Saiešanas teltī, šaipus priekškara, kas uzkārts liecības priekšā, Ārons un viņa dēli lai tur to kārtībā no vakara līdz rītam Tā Kunga priekšā. Tas ir mūžīgs likums Israēla bērniem uz audžu audzēm.

3.Mozus 6: 20 Ikviens, kas pieskaras pie šī upura gaļas, kļūst svēts, un, ja kas no šā upura asinīm uzšķīst uz drēbēm, lai tās būtu kādas būdamas, tad tās ir jāmazgā svētā vietā.

3.Mozus 11: 24 Un jūs kļūsit nešķīsti gar tiem; ikviens, kas pieduras to maitai,- tas ir kļuvis nešķīsts līdz vakaram.

3.Mozus 11: 25 Un ikvienam, kas ir ko nesis no to mjmaitām, - tam ir jāmazgā savas drēbes, un tas ir nešķīsts līdz vakaram

3.Mozus 11: 27 Un no četrkājainiem dzīvniekiem tādus turiet par nešķīstiem, kam kājas ar asiem nagiem; ikviens, kas pieskaras to maitai, ir nešķīsts līdz vakaram

3.Mozus 11: 28 Un kurš nes to maitas, tam jāmazgā savas drēbes, un viņš ir nešķīsts līdz vakaram, tāpēc ka jums šie dzīvnieki ir nešķīsti.

3.Mozus 11: 31 Šos rāpuļus turiet par nešķīstiem; ikviens, kas tos aizskar, kad tie ir nobeigušies, kļūst nešķīsts līdz vakaram.

3.Mozus 11: 32 Un katrs priekšmets, uz kura tie nokrīt, kad tie ir nobeigušies, kļūst nešķīsts, vai tie ir koka trauki, vai drēbes, vai āda, vai maiss, vai kāds darbarīks, ar ko darbs tiek veikts, - tas jāliek ūdenī, un tas būs nešķīsts līdz vakaram, bet pēc tam tas ir atkal šķīsts.

3.Mozus 11: 39 Bet, ja kāds liellops, ko jūs sev turat par gaļas lopu, nobeidzas, tad tas, kas pieskaras tāda liellopa gaļai, ir nešķīsts līdz vakaram

3.Mozus 11: 40 Bet, ja kāds būtu ēdis no tā maitas, tad lai tas mazgā savas drēbes, un viņš ir nešķīsts līdz vakaram; un, kas tādu maitu nes, tas arī lai mazgā savas drēbes, tas ir nešķīsts līdz vakaram

3.Mozus 11: 46 Šis ir bauslības noteikums par liellopiem, putniem un visādām dzīvām būtnēm, kas kust ūdenī, un visādiem dzīvniekiem, kas lien virs zemes.

3.Mozus 15: 5 Un, kas viņa guļasvietu ir aizskāris, tas lai mazgā savas drēbes un pats lai mazgājas ūdenī, un lai ir nešķīsts līdz vakaram.

3.Mozus 15: 6 Un tas, kas lietojis rīkus, kas bijuši tāda saslimuša cilvēka rīcībā, lai mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī, un viņš lai ir nešķīsts līdz vakaram.

3.Mozus 15: 7 Un, kas aizskar tāda slimnieka miesu, tas lai mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī, un lai ir nešķīsts līdz vakaram.

3.Mozus 15: 8 Un, ja tāds slimnieks, kam ir pilēšana, uzspļauj veselam, tad tas lai mazgā savas drēbes un pats mazgājas ūdenī, un lai ir nešķīsts līdz vakaram.

3.Mozus 15: 10 Un ikviens, kas aizskāris kaut ko, kas atradās zem viņa, tas lai ir nešķīsts līdz vakaram, un, kas to ir nesis, tas lai mazgā savas drēbes un pats lai mazgājas ūdenī, un viņš lai ir nešķīsts līdz vakaram.

3.Mozus 15: 11 Un ikviens, kas aizskāris ar pilēšanu saslimušo un nav noskalojis savas rokas ar ūdeni, tas lai mazgā savas drēbes un pats lai mazgājas ūdenī, un viņš lai ir nešķīsts līdz vakaram.

3.Mozus 15: 16 Bet, ja guļot vīram sēkla noiet, tad lai viņš mazgā visu savu miesu un ir nešķīsts līdz vakaram.

3.Mozus 15: 17 Un ikvienas drēbes, ikviens ādas apģērba gabals, uz ko būtu tāda sēkla kritusi, lai tiek mazgāts ūdenī, un tas lai ir nešķīsts līdz vakaram.

3.Mozus 15: 18 Un arī sieva, kas ar tādu vīru ir kopā gulējusi, kuram guļot sēkla notek, lai mazgājas ūdenī, un tā lai ir nešķīsta līdz vakaram.

3.Mozus 15: 19 Bet, ja kādai sievai asins sārņi pil no viņas miesas, tad lai viņa top atšķirta septiņas dienas, un, kas viņu aizskar, kļūst nešķīsts līdz vakaram.

3.Mozus 15: 21 Un ikviens, kas pieskaras viņas guļasvietai, tas lai mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī, un viņš lai ir nešķīsts līdz vakaram.

3.Mozus 15: 22 Un ikviens, kas aizskāris kādu priekšmetu, uz kura tā ir sēdējusi, tas lai mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī, un viņš lai ir nešķīsts līdz vakaram.

3.Mozus 15: 23 Un, ja kāds trauks būtu bijis vai uz viņas guļasvietas, vai arī uz priekšmeta, uz kura tā sēdējusi, tad, tādam pieskaroties, cilvēks kļūst nešķīsts līdz vakaram.

3.Mozus 15: 27 Un ikviens, kas kādai no tādām lietām pieskaras, tas kļūst nešķīsts, un viņš lai mazgā savas drēbes un pats lai mazgājas ūdenī, un lai ir nešķīsts līdz vakaram.

3.Mozus 17: 15 Un ikviens cilvēks, vai tas ir iedzimtais, vai svešinieks, kas ēd maitu vai saplosītu dzīvnieku, tas lai mazgā savas drēbes un arī lai pats mazgājas ūdenī, un lai ir nešķīsts līdz vakaram, pēc tam viņš atkal top šķīsts.

3.Mozus 22: 6 tad tas, kas aizskāris ko tādu, ir kļuvis nešķīsts līdz vakaram, un viņš nedrīkst nekā ēst no svētām dāvanām, iekāms viņš nav mazgājis savu miesu ūdenī.

3.Mozus 23: 32 Šī lai jums ir vissvētākā sabata diena, un nožēlā pazemojiet savas dvēseles; šī mēneša devītās dienas vakarā no vakara līdz nākamam vakaram turiet savu sabatu!"

3.Mozus 24: 3 Ārpus priekškara, kas liecības šķirstam priekšā, Saiešanas teltī, Ārons lai tur to pastāvīgi kārtībā, no rīta līdz vakaram Tā Kunga priekšā; tāds lai ir mūžīgs likums uz jūsu cilšu ciltīm.

4.Mozus 9: 15 Un tanī dienā, kad mājoklis tika uzcelts, tad mākonis apklāja mājokli, proti, Liecības telti, bet vakarā pār mājokli bija ugunij līdzīga blāzma līdz rītam.

4.Mozus 9: 21 Un gadījās arī, ka mākonis palika tikai no vakara līdz rītam, bet no rīta tas jau pacēlās, tad arī viņi cēlās; vai bija diena, vai bija nakts, tiklīdz mākonis pacēlās, tā arī viņi devās ceļā. 22 Bet, ja mākonis divas dienas vai pat mēnesi, vai vēl ilgāk kavējās pār mājokli, virs tā palikdams

4.Mozus 19: 7 Un tad lai priesteris mazgā savas drēbes un lai pats mazgā savu miesu ūdenī; pēc tam viņš drīkst iet nometnē, bet tas ir nešķīsts līdz vakaram.

4.Mozus 19: 8 Un arī tam, kas to ir sadedzinājis, ir jāmazgā savas drēbes ūdenī un jāmazgā sava miesa ūdenī, arī tas ir nešķīsts līdz vakaram.

4.Mozus 19: 10 Un tas, kas saņēmis govs pelnus, lai mazgā savas drēbes un lai ir nešķīsts līdz vakaram. - Un tas lai ir mūžīgs likums Israēla bērniem un arī svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū:

4.Mozus 19: 19 Un šķīstam jāapslaka nešķīstais trešajā un septītajā dienā, un tas ir jāšķīsta no grēkiem septītajā dienā, un tad lai viņš mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī, un viņš vakarā būs šķīsts.

4.Mozus 19: 21 Un tas lai ir viņiem mūžīgs likums, ka tas, kas slacījis šķīstīšanās ūdeni, lai arī mazgā savas drēbes; bet, kas pieskaras šķīstīšanās ūdenim, tas ir nešķīsts līdz vakaram.

4.Mozus 19: 22 Un viss, ko nešķīstais aizskar, kļūst nešķīsts, un tāpat ikviens, kas viņu aizskar, tas ir nešķīsts līdz vakaram."

5.Mozus 16: 4 Tāpēc lai neredz rauga septiņas dienas pie tevis visās tavās robežās un lai nepaliek pa nakti līdz rītam nekas pāri no gaļas, ko tu esi nokāvis par kaujamo upuri pirmās dienas vakarā.

5.Mozus 16: 6 bet vienīgi tanī vietā, ko Tas Kungs, tavs Dievs, izraudzīs, lai tur liktu Savam Vārdam mājot; tur tev būs kaut Pashā kaujamo upuri vakarā, saulei noejot, tanī laikā, kad tu izgāji no Ēģiptes.

5.Mozus 23: 12 bet pret vakaru lai viņš mazgājas ūdenī, un, kad saule ir norietējusi, tad lai viņš nāk atpakaļ nometnē.

5.Mozus 28: 67 No rīta tu sacīsi: kaut būtu vakars,- bet vakarā tu sacīsi: kaut būtu rīts,- no tām sirds izbailēm, ar ko tu baiļojies, un to skatu dēļ, ko tavas acis redzēs.

Jozuas 5: 10 Un Israēla bērni apmetās teltīs Gilgalā, un tie sarīkoja Pashā svētkus mēneša četrpadsmitajā dienā ap vakara laiku Jērikas līdzenumā.

Jozuas 7: 6 Un Jozua saplēsa savas drēbes un metās zemē uz sava vaiga Tā Kunga šķirsta priekšā līdz pat vakaram, viņš un Israēla vecaji, un tie kaisīja pīšļus uz savām galvām.

Jozuas 8: 29 Bet Aja ķēniņu viņš lika pakārt vakara laikā, saulei rietot, pie koka; tad pēc Jozuas pavēles tienoņēma viņa līķi no koka un nometa to pie ieejas pilsētas vārtos, kur tie viņam virsū uzkrāva lielu akmeņu kaudzi, kas tur vēl atrodas līdz šai dienai.

Jozuas 10: 26 Un pēc tam Jozua lika viņus nogalināt un pakārt pie pieciem kokiem, un viņi palika pie kokiem karājoties līdz vakaram.

Soģu 19: 16 Un redzi, kāds vecs vīrs nāca vakarā no sava darba tīrumā, un šis vīrs arī bija no Efraima kalniem, bet piemita Gibeā, kurpretī paši pilsētas iemītnieki bija no Benjamīna cilts.

Soģu 20: 23 Un Israēla vīri devās uz augšu un raudāja Tā Kunga priekšā līdz vakaram, un viņi vaicāja To Kungu, sacīdami: "Vai lai mēs ejam karā pret Benjamīna, sava brāļa, bērniem?" Un Tas Kungs atbildēja: "Ejiet pret tiem!"

Soģu 20: 26 Tad visi Israēla bērni un visi Israēla karavīri devās augšup uz Bēteli un vaimanāja un palika Tā Kunga priekšā. Viņi gavēja tanī dienā līdz vakaram un nesa dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus Tā Kunga priekšā.

Soģu 21: 2 Un tauta nogāja uz Bēteli un palika tur līdz vakaram Dieva priekšā, un tad tie pacēla savas balsis un raudāja ar gaužām vaimanām

Rutes 2: 17 Un tā lasīja tīrumā līdz vakaram, tad izkūla to, ko bija salasījusi. Tas bija apmēram viena ēfa miežu.

1.Samuēla 14: 24 Un tanī dienā Israēla vīri ļoti nogura, jo Sauls bija uzlicis tautai lāstu, sacīdams: "Nolādēts tas vīrs, kas ko ēdīs, pirms nāks vakars un iekāms es nebūšu atriebies saviem ienaidniekiem!" Un tā neviens no viņiem neaiztika ēdamo.

1.Samuēla 20: 5 Un Dāvids sacīja Jonatānam: "Redzi, rīt ir jauna mēness diena, un man būtu kopā ar ķēniņu jāsēž pie galda un jāēd. Bet atļauj man iet, lai es apslēpjos laukā līdz trešās dienas vakaram.

1.Samuēla 30: 17 Un Dāvids tos kāva nākamajā dienā no agra rīta gaismas līdz vakaram, un neviens vīrs no viņiem neizbēga, izņemot četri simti jaunekļus, kuri uzkāpa uz kamieļiem un aizbēga jāšus.

2.Samuēla 1: 12 Un tie sēroja un raudāja, un gavēja līdz vakaram par Saulu un par viņa dēlu Jonatānu, un par Tā Kunga tautu, un par Israēla namu, jo tie bija krituši no zobena.

2.Samuēla 11: 2 Un tad kādā vakarā notika, ka Dāvids piecēlās no savas guļasvietas un pastaigājās šurpu turpu pa ķēniņa nama jumtu, un viņš ieraudzīja no nama jumta zemāk lejā kādu sievu mazgājamies; šī sieva bija neparasti skaista izskata.

2.Samuēla 11: 13 Nākamā dienā Dāvids to ataicināja, lai tas kopā ar viņu ēstu un dzertu, un viņš to piedzirdīja; taču vakarā Ūrija nogāja, lai apgultos savā guļasvietā kopā ar sava kunga kalpiem, un viņš nenogāja lejā savā namā.

1. Ķēniņu 17: 6 Bet kraukļi bija tie, kas viņam pienesa maizi un gaļu no rīta un maizi un gaļu pievakarē, un no upes viņš dzēra.

1. Ķēniņu 22: 35 Taču cīņa tai dienā iedegās arvien karstāka, un ķēniņš visu dienu noturējās ratos pret Aramu, bet pret vakaru viņš nomira. Un asinis no brūces satecēja uz ratu grīdas.

2. Ķēniņu 16: 15 Tad ķēniņš Ahass pavēlēja priesterim Ūrijam, sacīdams: "Uz lielā altāra tev būs iededzināt rīta dedzināmo upuri un vakara ēdamo upuri, arī ķēniņa dedzināmo upuri un viņa ēdamo upuri, un visas zemes iedzīvotāju dedzināmo upuri un viņu ēdamo upuri, un viņu dzeramo upuri; un tev būs uz tā altāra slacināt visas asinis no dedzināmiem un no kaujamiem upuriem; bet par to vara altāri - par to es vēl padomāšu, ko es darīšu!"

1.Laiku 16: 40 lai tie Tam Kungam vienmēr, rītos un vakaros, upurētu dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra, kā tas ir rakstīts Tā Kunga bauslībā, ko Viņš Israēlam bija pavēlējis.

1.Laiku 23: 30 un ik rītus celties, lai teiktu un slavētu To Kungu, un tāpat arī ik vakarus,

2.Laiku 2: 3 Jo, redzi, es gribu celt namu Tā Kunga, sava Dieva, Vārdam, lai to Viņam veltītu un lai Viņa priekšā kvēpinātu smaržīgas kvēpināmās zāles un lai pastāvīgi būtu izliktas skatāmās maizes, kā arī tiktu upurēti dedzināmie upuri ik rītus un ik vakarus, sabatos un jaunos mēnešos, un Tā Kunga, mūsu Dieva, noliktajos svētku laikos, kā tas ir Israēlam noteikts uz mūžīgiem laikiem.

2.Laiku 13: 11 Un tie Tam Kungam iededzina dedzināmos upurus ik rītus un ik vakarus, kvēpina saldos kvēpināmos upurus un liek skatāmo maizi uz galda no tīra zelta; viņi arī gādā par zelta lukturi un tā eļļas lukturīšiem, ka tie degtu ik vakarus; jo mēs turam Tā Kunga, mūsu Dieva, pavēles, bet jūs esat Viņu atmetuši.

2.Laiku 18: 34 Bet kauja tanī dienā pieauga sīvumā, un Israēla ķēniņš noturējās savos ratos pret Aramu līdz pat vakaram; viņš nomira tai stundā, kad norietēja saule.

2.Laiku 31: 3 Un viņš noteica arī ķēniņa daļu pats no sava īpašuma dedzināmiem upuriem rītos un vakaros, kā arī dedzināmiem upuriem gan sabatā, gan jauno mēnešu, gan svētku reizēs - kā tas ir rakstīts Tā Kunga bauslībā.

Ezras 3: 3 Viņi uzcēla altāri tā vecajā vietā, jo viņiem bija bailes no apkārtējām tautām, un viņi nesa Tam Kungam uz tā dedzināmos upurus, dedzināmos upurus rītā un vakarā.

Ezras 9: 4 Tad pie manis sapulcējās visi, kas izvesto neuzticības dēļ trīcēja Israēla Dieva draudu vārdu priekšā, kamēr es tur iztrūcies sēdēju līdz vakara ēdamam upurim.

Ezras 9: 5 Un ap vakara upuri es cēlos no savas pašpazemošanās savās saplēstajās drēbēs un savā saplēstajā apmetnī, un es kritu uz saviem ceļiem, un es izplētu savas rokas pret To Kungu, manu Dievu,

Esteres 2: 14 Vakarā viņa iegāja un no rīta atgriezās - bet uz otru sievu namu ķēniņa galminieka Šaašgaza uzraudzībā, kas sargāja blakussievas; viņa tad vairs nedrīkstēja pie ķēniņa iet, izņemot gadījumu, ja mjķēniņš būtu atradis patikšanu pie viņas un viņa tad īpaši tiktu aicināta.

Ījaba 4: 20 Visu laiku no rīta līdz vakaram tie top dauzīti un drupināti, un, neviena nepamanīti, tie pazūd uz visiem laikiem

Ījaba 7: 4 Tiklīdz apguļos, man jādomā: cik ilgs laiks paies, kad es atkal piecelšos? Tad seko bezgala gari izstiepusies nakts, un man galīgi apnikusi mana grozīšanās un valstīšanās līdz pašai rīta stundai.

Psalms 30: 6 Viņa dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Viņa labais prāts visu mūžu. Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu.

Psalms 55: 18 Vakaros, rītos un dienvidū es nopūtīšos un žēlošos, un Viņš uzklausīs manu balsi.

Psalms 59: 7 Ik vakaru viņi atnāk, kauc kā suņi un apskraida pilsētu.

Psalms 59: 15 Ik vakaru viņi atnāk, kauc kā suņi un apskraida pilsētu.

Psalms 65: 9 ka visu pasaules malu iemītnieki bīstas no Tavām zīmēm; un tomēr Tu liec arī gavilēt ļaudīm gan rītausmas, gan saulrieta zemēs.

Psalms 90: 6 kas rītā atzeļ un zied, vakarā vīst un kalst.

Psalms 104: 23 tad cilvēks iziet pie sava darba, iegrimdams savā darbā līdz vakara laikam.

Psalms 141: 2 Mana lūgšana lai nāk Tavā priekšā kā kvēpināmais upuris, mana roku pacelšana kā vakara upuris!

Zālamana Pam. 7: 9 vakara krēslā, kad jau bija satumsis un gandrīz jau iestājusies nakts.

Jesajas 17: 14 Vakarā uznāk bailes; un, pirms aust rīts, to vairs nav. Tāda ir mūsu laupītāju alga, un tāds ir mūsu postītāju liktenis!

Jeremijas 6: 4 "Taisieties uz karu pret viņiem! Celieties, iesim vēl dienas vidū! Bēdas mums! Vakars jau metas, un ēnas paliek garas.

Ecēchiēla 12: 4 Iznes visas savas mantas, it kā tās būtu ceļa piederumi, dienas laikā viņu acu priekšā. Bet tu pats viņu acu priekšā vakarā ej projām, kā iziet ikviens, kas dodas ceļā.

Ecēchiēla 12: 7 Es darīju, kā man bija pavēlēts. Savas mantas es iznesu kā ceļa piederumus ārā dienas laikā, un vakarā es izlauzu sienā spraugu; es iznesu tumsā savus ceļa piederumus, ņēmu tos uz saviem pleciem viņu acu priekšā un gāju projām.

Ecēchiēla 24: 18 No rīta es vēl runāju uz tautu, bet vakarā jau nomira mana sieva. Un es darīju nākamā rītā, kā man bija pavēlēts.

Ecēchiēla 33: 22 Bet Tā Kunga roka bija nākusi pār mani jau dienu priekš bēgļa atnākšanas un atdarījusi man muti. Mana mute palika atdarīta, tāpēc ka Es pēc tam nekad nebiju vairs mēms.

Ecēchiēla 46: 2 Kad valdnieks ienāk no ārienes pa vārtu priekštelpām un nostājas pie vārtu staba, tad priesteriem būs upurēt viņa dedzināmo upuri un viņa pateicības upuri. Un, kad viņš pie vārtu sliekšņa ir pabeidzis savu pielūgšanu un atkal iziet, tad vārtiem jāpaliek atvērtiem līdz vakaram.

Daniēla 8: 14 Tas atbildēja viņam: līdz divi tūkstoši trīs simti vakariem un rītiem, tad svētnīca tiks atkal atzīta par taisnu un atgūs atkal savas tiesības.

Daniēla 8: 26 Parādība par vakariem un rītiem, kas tev darīta zināma, ir uzticības cienīga; paglabā to jo cieši slepenībā, jo līdz tam ir vēl ilgs laiks. -

Daniēla 9: 21 kamēr es lūdzu, pie manis steigšus laidās šurp tas Gabriēls, kuru es jau redzēju agrāk savā pirmajā redzējumā, un pieskārās man ap vakara upura laiku.

Habakuka 1: 8 Viņu straujie zirgi zviedz, leopardu izbiedēti, viņi ir tramīgi tiem uzglūnošo tuksnešu vilku dēļ. Viņu jātnieki atauļo no lielas tālienes, viņi atlido kā ērgļi, kas steidz gūt savu ēsmu.

Cefanjas 2: 7 Šī zemes sloksne lai kļūst par īpašumu pāri palikušajiem no Jūdas nama, un lai viņi tur gana savus lopus. Vakaros lai viņi apmetas pārnakšņošanai Aškalonas namos, kad Tas Kungs, viņu Dievs, būs par viņiem apžēlojies un izbeigs viņu cietumu.

Cefanjas 3: 3 Tās augstākie ir viņu vidū kā rūcoši lauvas, un tās tiesneši ir kā vilki vakarā, kas neko no sava laupījuma neatstāj rītam.

Cakarijas 14: 7 un būs viena vienīga nepārtraukta diena - tā ir Tam Kungam zināma -, kad nebūs ne dienas, ne nakts; un vakarā būs vēl gaisma. 

Appendix C

q