Kristīgo Dieva Baznīcu Mājas Lapa

Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

Kristīgās Dieva Baznīcas

[106b]

Līgojamā Upura Pienešana [106b]

(Izdevums: 2.0 19950416-19990404)

Šajā darbā izskaidrota Līgojamā Upura pienešanas nozīme kontekstā ar Mesijas adventi un atgriešanos Svētdienā pēc augšāmcelšanās iepriekšējā vakarā. Tiek apskatīta arī upurēšanas secība un koncepcija par pirmajiem augļiem. Izskaidrota arī Vecās Derības upurēšanas nozīme, kas norāda ko Kristus sasniedza ar savu augšāmcelšanos un atgriešanos tajā vakarā. 

Kristīgās Dieva Baznīcas (Christian Churches of God)

Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN

E-mail: secretary@ccg.org

Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

(Copyright (c) 1995, 1996, 1997, 1999 Wade Cox)

Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.

Šo darbu jūs varat izlasīt World Wide Web lappusē:
http://www.logon.org and http://www.ccg.org

Līgojamā Upura Piene?ana [106b]

Līgojamā Upura pienešana ir jāievēro, lai izprastu visu Kristus upura nozīmi un spēku, kas viņam bija dots attiecībā uz augšāmcelšanos no mirušajiem. Līgojamā Upura pienešana ir antīka prasība Izraēlam, kas ietverta Torā. Rīkojums ir atrodams 3.Mozus 23:9-14, 2.Mozus 29:24-25 un citos tekstos. Zinātnieki to izprot vāji, un daudzi to ignorē (piemēram, Šūrera The History of the Jewish People in the Age of Jesus Christ, šāda sadaļa indeksācijā nav iekļauta). Tomēr šī prakse ir obligāta prasība, kas saistīta ar Pasā svētkiem, kā arī lai kontrolētu gan Pentakosta laiku, gan arī jaunās ražas ievākšanu (3.Mozus 23:14). Lai to parādītu modernā perspektīvā, mums vajadzētu uz Kristus nāves laika nozīmi.

Jonas zīmei bija jātiek piepildītai visās tās fāzēs. Vienīgā zīme par Kristus misiju bija Jonas zīme. Kristus teica, ka Jona pavadīja trīs dienas un naktis lielās zivs vēderā, un viņa kalpošana bija tādi pati kā Kristus kalpošana, tādēļ viņš trīs dienas un trīs naktis būs zemes klēpī. Tā bija vienīgā zīme, kas tika dota viņa misijai. Jonas zīme ir kaut kas vairāk par trijām dienām un naktīm zivs vēderā. Jonas zīme tika attiecināta uz misiju pret Ninivi, kad notika trīs dienu sprediķošana (vai nedaudz mazāk) Ninivei, kā arī 40 dienu grēku nožēla. Ninive nožēloja. Jūdai tika doti apmēram trīs gadi, kas bija Jāņa Kristītāja un Mesijas darbības laiks, un tad vēl 40 gadi grēku nožēlai. Ninive nožēloja, taču jūda nē. Viss Templis un ar to saistītās lietas tika paņemtas prom. Jēzus misijai bija jānotiek tieši tādā laikā un ar tādā secībā, kā tas viss arī notika. Tai bija jāseko Jāņa Kristītāja darbības sākumam, Tibērija valdīšanas 15. Gadā, kas varētu būt mūsu ēras 27.gada oktobris. Austrumos gads sākas pēc civilā kalendāra oktobra mēneša (sk. komentāru darbā Timing of the Crucifixion and the Resurrection (No. 159)). Tas ir visagrākais laiks, ko var attiecināt uz Jāņa Kristītāja misiju. Viņš izraēlā sāka kristīt, aicinot tautu nožēlot. Visagrākais laiks, kad Kristus tika kristīts, varēja būt 28.gada februāris, aptuveni 50 dienas no 28.gada Pasā svētkiem, kā to var izskaitļot no evaņģēlijiem. Kad 28. Gada Pasā svētki bija pagājuši, Jānis parāda, ka Kristus un viņa mācekļi kristīja ārpus Jeruzālemes, un Jānis ar saviem mācekļiem kristīja Salemas tuvumā (Jāņa 3:23). Mēs zinām, ka Kristus neiesāka savu kalpošanu līdz Jānis Kristītājs netika apcietināts (Mateja 4:17). Tātad, visagrākais laiks, kad Kristus iesāka savu kalpošanu, ir laiks pēc 28. Gada Pasā svētkiem. Sinoptiskie evaņģēliji nedod skaidrību par Kristus misijas ilgumu, taču Jāņa evaņģēlijs ir skaidrāks, un tajā pieminēti Pasā svētki. Jo 31. Gada krustā sišanā, kā mēs zinām, bija jābūt četriem Pasā svētkiem - 28, 29, 30, un 31. Lūkas 6:1 pieminētais dubultais sabats tiek uzskatīts par vēl vienu Pasā, un tas tā var būt, bet var arī nebūt (sk. darbu Timing of the Crucifixion and the Resurrection (No. 159)). Pamatojoties uz Jāņa evaņģēliju, kurā pieminēti tikai trīs Pasā svētki, krustā sišanai vajadzētu būt 30.gadā, ja ņem vērā Pasā skaitu un viņa misijas ilgumu. Viņa darbība nevarēja sākties ātrāk kā pēc 28.gada Pasā svētkiem, kas ir noteicams pēc Jāņa Kristītāja darbības, kas iesākās 15. Tibērija valdīšanas gadā. Tas nevarēja notikt agrāk kā 27. Gada oktobrī. Zīmīgums attiecībā uz Jāņa Kristītāja darbības sākšanu Tibērija valdīšanas piecpadsmitajā gadā, jeb 27. Gada oktobrī, ir tas, ka tas bija Jubilejas gads, un Jubilejas pasludināšana notika 27. Gada oktobrī. Šai jubilejai vajadzēja pasludināt izraēla samierināšanu caur Mesiju.

Mesija, līdzīgi Vecās Derības piemēram par Josijas atjaunošanu, izraēla atjaunošanu sāka sludināt pēc Jubilejas pasludināšanas. Josijas reformācija notika pirmajā gadā, atgriešanās gadā pēc Jubilejas.

Pieņēmums ka Kristus tika kristīts februārī, balstās uz 50 pāra dienu skaitīšanu no Pasā svētkiem, pamatojoties uz tekstiem. Kristus varēja būt kristīts nedaudz agrāk, ja skaitīšana tiek balstīta uz Mišnu (tas ir, balstoties uz agrāko jūdu skaitīšanas metodi, pirms Mišnas, Kristus laikā). Tad Ķēniņu gads tika skaitīts no 1. Nisana. Tātad, Tibērija valdīšanas 15. Gads, pamatojoties uz jūdu skaitīšanu, būtu sācies no 1.Nisana. Tas pieļauj, ka Jāņa Kristītāja un Kristus misija varēja sākties nedaudz agrāk, un Jubileju varēja pasludināt Oktobrī, grēku Nožēlas dienā.

Šāda pati secība notiek ar Kristu, un pēc tam tā notiks otrajā Jubilejā beigās. Kristus misija bija mazāk nekā trīs gadus un kulminējās 30. Gadā (vai 31. Gadā pēc dažiem kļūdainiem aprēķiniem) Pasā svētkos, kuri notika trešdienā. Bībeliskie Pasā svētki 14.Nisanā iekrīta trešdienā, tā, lai pilnībā varētu aizritēt trīs dienas un trīs naktis zemes klēpī. Viņš piecēlās no kapa sestdienas vakarā, saulei rietot, un viņš pavadīja visu nakti kapa tuvumā, gaidot nākošo visnozīmīgāko notikumu.

Līgojamais Upuris, liekas, tika ielīgots svētdienas rītā pulksten deviņos Pasā svētku laikā. Dievlūdzējs pienesa vispārējo līgojamo upuri un pievienojās priesterim (2.Mozus 29:24-25). Mēs zinām, ka saduķeji unsamarieši svinēja svētdienas līgojamo upuri un Vasrsvētkus (Pentakostu) arī svinēja svētdienā. Tas vēsturē ir svarīgs faktors. Jūdi nesvin Līgojamo Upuri, jo viņiem ir 6. Sivana Pentakosts, kas nācis no farizeju tradīcijām un rabīniskā jūdaisma pēc Tempļa iznīcināšanas. Mēs zinām, ka samarieši svin 14. Un 15. Datumu un ievēro līgojamā upura koncepciju, un skaita omēru no svētdienas, kas iekrīt šo svētku laikā. Ātad, Tempļa perioda struktūra un daži citi, ieskaitot samariešus, vienmēr Pentakostu svin svētdienā. Sākotnējā baznīca Pentakostu svinēja svētdienā. Tikai jūdi ievēroja sivana mēneša sesto datumu, un arī tikai pēc Tempļa iznīcināšanas.

Modernais jūdaisms tagad to vairs nedara. Pentakosts tajā laikā tika skaitīts no šīs dienas. Šī 9saduķeju) pozīcija tika ievērota līdz pat Tempļa iznīcināšanai 70. gadā (sk F F Bruce, art. Calendar, The Illustrated Bible Dictionary, ed. by J D Douglas and N Hillyer, IVP, 1980, Vol. 1, p. 225). Pēc izklīdināšanas par pieņemtu praksi kļuva farizejiskā pozīcija, un šis konflikts ir pieminēts Mišnā (Hag. 2:4). Tika pieņemts, ka Līgojamais Upuris tiek pienests pirmajā Neraudzētās Maizes svētku Svētajā Dienā, un Pentakosts tika noteikts fiksētā datumā - sestajā Sivanā. Šāda prakse netika piekopta Tempļa priesterības laikā līdz 70. Gadam, tātad, arī Kristus laikā.

Iespējams ir svarīgi pieminēt, ka ebreju vārds Shibboleth nozīmē gan plūstoša straume (cf. Isa. 27:12; Ps. 69:2,15), gan vārpas (Gen. 41:5-7,22-24,26 f.; Ruth 2:2; Job 24:24; Isa. 17:5), gan zaru bunte (Zech. 4:12). Iespējams, ka pagāni to izrunāja kā Thibboleth (vai, iespējams, ar guturālu sh skaņu) (sk. ISBE, art. Shibboleth, Vol. 4, p. 478). Kristus bija gan plūstoša straume, gan pirmā vārpa no ražas. Tomēr, 3.Mozus grāmatā lietotais vārds ir omer, kas nozīmē neliela kaudze (nogrieztu vārpu).

Līgojamā Upura pienešanas laiku mēs varam izsecināt no 3.Mozus 23.nodaļas.

3.Mozus 23:9-14 9 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:10 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs nonāksit zemē, ko Es jums došu, un jūs pļausit tās ražu, tad vienu kūli no savas pirmās pļaujas jums būs atnest priesterim. 11 Un tam būs līgot šo kūli Tā Kunga priekšā, lai jūs būtu patīkami; priesterim to būs šurpu turpu līgot, sākot ar dienu pēc sabata. 12 Tai dienā, kad jūsu labības kūlīši tiek šurpu turpu līgoti, sataisiet gadu vecu nevainojamu avi par dedzināmo upuri Tam Kungam. 13 Un kā ēdamo upuri no savas puses divas desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, iejauktus eļļā, kā uguns upuri Tam Kungam par patīkamu smaržu, un kā dzeramo upuri ceturtdaļu hina vīna. 14 Un jums nebūs ēst nedz maizi, nedz grauzdētās vārpas, nedz tikko novāktās līdz tai dienai, kad jūs nesīsit savam Dievam upuri; tāds lai ir mūžīgs likums jūsu pēcnācējiem uz cilšu ciltīm visos jūsu mājokļos.

Tas ir zīmīgs punkts. No šīs upurēšanas sāk ēst jauno graudu maizi, Neraudzētās Maizes svētkos. No upurēšanas, kas notiek (uzskatāms, ka pulksten 9.00) Līgojamā Upura upurēšanas svētdienas rītā, var sākt ēst maizi vai grauzdēt graudus no jaunās ražas. Citiem vārdiem, no Pasā neraudzētā maize tiek ēsta ar Pasā. Pamatojoties uz šo tekstu tiek uzskatīts, ka no 15. Nisana mēneša, šajā periodā netiek ēsta vispār nekāda veida maize, arī neraudzēta. Rabīniskajā izpratnē tā bija maize no jaunajiem graudiem. (Abraham ibn Ezra Soncino). Šis izskaidrojums ir saskaņā ar koncepciju, ka pēc Pasā svētkiem Kānaānā izbeidzās manna, jo sāka ēst jaunās zemes augļus. (Josh. 5:12). Ir skaidrs, ka jaunajā zemē Kānaānā Pasā rītā tika ēsta maize no vecajiem graudiem (Josh. 5:11). Tā Ibn Ezras radītā atšķirība starp jauniem un veciem graudiem ir pareiza. Jaunā labība un graudi nevar tikt ēsti līdz Līgojamā Upura upurēšanai pēc sabata. Līgojamo Upuri pienes pēc iknedēļas sabata (jeb Shabbath), un nevis pēc Svētās Dienas Shabbarown. Nedēļu skaitīšana vadoties no parastiem iknedēļas sabatiem upurēšanu padara neiespējamu, un Pentakosts, kā arī Pasā var iekrist jebkurās citā dienā, nevis nedēļas pirmajā - svētdienā.

Šis Līgojamais upuris ir pirmie augļi, kur iekļauti arī ziedojumi, respektīvi, vīna un maizes upuris. Jērs, protams, bija Kristus.

Jēra upurēšanas un pirmo augļu ielīgošana simbolizēja Kristu kā pirmo ražu no tiem, kas uzbrauc debesīs pie Tēva. Salīdziniem pantu attiecībā uz Mariju Magdalēnu. Jāņa 20:1,14-18 mēs redzam, ka Kristus tajā naktī gaidīja. Viņš bija augšāmcēlies un gaidīja, kad pacelsies pie Tēva, un tas notika Svētdienas rītā. Augšāmcelšanās nenotika svētdienas rītā. Tā notika sestdienas naktī, un Kristus gaidīja līdz svētdienas rītam gatavībā pacelties debesīs.

Tātad, Marija Magdalēna atnāca pie kapa un atklāja, ka Kristus jau ir augšāmcēlies ļoti agri svētdienas rītā, kad vēl bija tumšs, pirms ausmas. Šī pati koncepcija ir atrodama arī Lūkas enaņģēlijā.

Šeit lietotais termins ir rīta blāzma (orthros bathus). Šis termins attiecas uz pirmo nedēļas dienu, kas skaitāma no sestdienas saulrieta līdz svētdienas saulrietam. Marka 16:2 norādīts, ka tas bija tieši saullēkta laikā. Jēzus jau bija augšāmcēlies. Tātad, viņa augšāmcelšanās notika sestdienas vakarā, tādējādi atspoguļojot laika ritumu 30 gadā.

Jāņa 20:15-17 Jēzus viņai saka: "Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?" Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, saka tam: "Kungs, ja tu to esi aiznesis, tad pasaki, kur tu esi viņu licis, lai es viņu dabūtu!" 16 Jēzus viņai saka: "Marija!" Viņa apgriezās un ēbrejiski saka uz viņu: "Rabuni," tas ir, mācītājs!" 17 Bet Jēzus viņai saka: "Neaizskar mani, jo es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva."

Šeit paustā koncepcija ir tā, ka viņš gaidīja uziešanu debeīs. Viņu neviens nedrīkstēja notraipīt ar miesisku pieskaršanos. Viņš gaidīja, lai piepildītu savu upuri. Viņš tika ielīgots kā pirmā raža, lai tad ieņemtu savu vietu debesīs kā mūsu augstais priesteris. Lai ioeietu svētākajā no vissvētākajām vietām, kā mēs zinām no vēstules Ebrejiem, mums bija jāpieņem asins upuris. Šis asins upuris bija viņš pats, un šī iemesla dēļ mēs esam izsūtīti.

Simbolisms ir tas, ka Dievs vienkārši saviem ļaudīm vēlējās tādu līderi, kas spētu sevi upurēt savu cilvēku labā. Sātans to nevēlējās darīt. Sātanam bija cita pieeja un mentalitāte, un tas nebija Dieva ceļš. Sātana pieeja vienkārši ir: mani vispirms, pārējos pēc tam. Dievs ar piemēru gribēja mums parādīt, ka atteikšanās no sevis sava tuvākā dēļ, ir piemērs mums visiem. Pirmajam no mums, mūsu vadītājam, vajadzēja parādīt to, kas no mums tiek prasīts. Tas nav tika gadījums, ka visi apustuļi, izņemot Jāni, nomira kā mocekļi. Tā nebija nejaušība. Viņi, tādā pašā veidā kā viņu Skolotājs, demonstrēja savu mīlestību pret visiem brāļiem mēģinot pārvarēt šīs pasaules ienaidniekus un spēkus, un rādot mums visiem piemēru, kādā mums būtu jādzīvo šajā pasaulē. Tas bija spēcīgs piemērs. Vislielākais tā spēks ir apziņā, ka Dievam ir plāns, kurā iekļauta visa fiziskā pasaule. Tā nav tikai garīgā pasaule, ar kuru šeit ir darīšana. Tā ir gan fiziskā, gan arī garīgā pasaule, kas sadumpojās pret radīšanas plānu un radīja daudzas problēmas un kļūdas radībā, kā rezultātā bija nepieciešams Kristus upuris un kar?. Visa koncepcija par Līgojamajiem Upruriem, ir saistīta ar upuriem. Kristus savā upurī piepildīja arī daudzus citus upurus, kas ir saistīti ar Līgojamo Upuri.

Mēs apskatīsim dažus upurus un paraudzīsimies uz dažiem to simbolismiem. Būtu pārāk detalizēti apskatīti visas koncepcijas par upuriem. Baušļu sērijas lasīšana dot upuru izskaidrojumu un to, kā tie tika aizvietoti. Šeit tiks apskatīts īss dažu upuru izskaidrojums.

Kā mēs jau redzējām, Kristus augšāmcēlās pirms pirmās nedēļas dienas rītausmas, jo viņš bija Līgojamais Upuris, kas ir visas ražas pirmais auglis, kā rakstīts 2.Mozus 29:24-27.

2.Mozus 29:24-27 ... 24 un to visu liec Ārona rokās un viņa dēlu rokās un līgojot to dari par līgojamo upuri Tā Kunga priekšā. 25 Tad paņem to no viņu rokām un sadedzini to uz altāra virs dedzināmā upura par patīkamu smaržu Tā Kunga priekšā, par uguns upuri Tam Kungam. 26 Tad ņem krūts gabalu no auna, kas upurēts Ārona iesvētīšanai, un nes to kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā; un šī būs tava daļa. 27 Un iesvētī līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura pleci, kas bija cilāts un līgots no Ārona un viņa dēlu iesvētīšanas auna.

Šī upurēšana ir Āroniskās priesterības iesvētīšanai. Kristusm bija jāiesvēta jauna priesterība: Melšisedeka kārtības priesterība. 2.Mozus 29:29-30 norāda, ka pirmajam Līgojamajam Upurim bija jāiesvēta priesterība izraēla bērnos no to miera upuriem. Iesvētīšanai bija jābūt no priesterības apģērba, lai tie varētu kalpo Svētajā Vietā, kā tas rakstīts 2.Mozus 29:29-30. Tā kristus darīja svētus izredzēto abģērbus ar Līgojamo Uprui, lai tie varētu tikt iesvētīti kā priesteri un apģērbti tā, lai varētu ieiet svētnīcā. Beigu priesterības un izredzēto apģērbs ir pieminēts Ecēchiēla 44:17; Cakarijas 3:5; Mateja 22:11-12; Atklāsmes 3:4,18; 6:11; 7:9,13; 16:15.

3. Mozus 7. No pirmā panta apskata pārkāpumu upurēšanu. Pārkāpumu upuris ir upuris priesterim.

3.Mozus 7:5-7 5 Un priesterim tie ir jāsadedzina uz altāra kā uguns upuris; tas ir vainas izpirkšanas upuris Tam Kungam. 6 Ikviens vīriešu kārtas priesteris to var ēst svētā vietā - tas ir augsti svēts. 7 Kā grēku, tā arī vainas izpirkšanas upurim ir vienāds likums - tas pienākas priesterim, kas ar to salīdzina.

Arī šis pārkāpumu upuris ir piepildīts Kristū, lai ikviens vīrietis, ikviens no priesterības, visa Levi cilts, katrs priesteris būtu iesvētīts tam Kungam. Kristus iesvētīja ikvienu no izredzētajiem; ikvienu izredzēto un pie ticības nocvesto personu viņš iesvētīja kā priesteri. Visi izraēla vīrieši tika iesvētīti kā priesteri Pasā upurim, kas bija vispārējs upuris. Bija tikai oviens Pasā jērs pirms Jeruzālemes augstā priestera. Vispārējā nācija ķermeņa iesvētīšana par prieteri paredz šī priesterības attiekšanos uz izredzētajiem baznīcā no Pasā upura un baznīcas nodibināšanas Pentakostā, kas noteikts no Līgojamā Upura. Šie upuri un ziedojumi, tātda, ir tipoloģiski.

Ikdienas upurēšanas nebija pilnībā priesteru upurēšanas. Sadalījumi priesterībā bija sadalījumi arī ciltī, un tā nācija tika sadalīta, un tā sūtīja savus pārstāvjus uz Jeruzālemi upurēt. Kamēr šis sadalījums pastāvēja, lūgšanas un upurēšanas notika noteiktās sadalītās vietās, tā, lai visa upurēšanas sistēma būtu nepārtraukti organizēta lūgšanām un upurēšanām. Ikviena persona izraēlā bija atbildīga par priesterības sadalījuma darbību. Tas atspoguļo cilšu pienākumus un vēlāk - baznīcu pienākumus. Tātad priesterība nedarbojās kā no nācijas atdalīta vienība. Tādēļ Dieva Baznīca nevar būt atdalīta no tautas.

Kristus kā pārkāpuma upuris ar savu nāvi ir iesvētījis. Tad šī koncepcija no 11. Panta pavēršas uz pateicības upuri, un 20 līdz 25. Pantos apskata dedzināmo upuri. Kristus piepildīja arī pateicības upuri, lai mums būtu miers, un mēs varētu sasniegt Jesajas parvietojumus par Miera Lielkungu. Viņš kļuva par Pateicības Upuri. Viņš sevi upurēja mieram un atcēla Pateicības Upuri. Sakot, ka Kristus piepildīja upurus, nenozīmē, ka viņš tos piepildīja ar savu eksistenci. Viņa upuris piepildīja upuru aspektus, un tas atspoguļojās viņa dzīvē.

Paši upuri ir atsevišķs subjekts, kas apskatīts bauslības sērijā (sk. darbus 252-263). Lai parādītu, ko Kristus būtībā ar savu nāvi piepildīja, mums ir jāapskata katrs bauslības moments. Izprast upurus nozīmē izprast to, kura Kristus dabas daļa piepildīja katru elementu un samierināja mūs ar Dievu. Šajos un ar šiem upuriem mēs tikām samierināti ar Dievu.

3.Mozus 7:29-31 29 "Runā uz Israēla bērniem un saki: kurš savu kaujamo pateicības upuri atved Tam Kungam, tas lai atnes Tam Kungam dāvanu no sava kaujamā pateicības upura. 30 Viņa rokas lai atnes Tam Kungam uguns upuri: taukus no krūtīm līdz ar krūtīm - tos lai viņš līgodams līgo Tā Kunga priekšā. 31 Un priesteris lai aizdedzina taukus uz altāra, bet pats krūšu gabals pienākas Āronam un viņa dēliem.

Koncepcija par priesterības iesvētīšanu no izraēla bērnu upuriem, kas pirmo reizi minēta 2.Mozus 29, turpinās. Priesterības iesvētīšana un barošana tiek attīstīta no upurēšanas līdz dedzinamajiem upuriem, un tātad, simbolizē Mesiju.

3.Mozus 7:32- 32 Bet labais plecis jums jādod no jūsu kaujamā pateicības upura priesterim par cilājamo upuri. 33 Kurš no Ārona dēliem upurē kaujamā pateicības upura asinis un taukus, tam pienākas labais plecis kā viņa tiesa, 34 jo līgojamā upura krūts gabals un cilājamā upura plecis - tie tev ir ņemami no Israēla bērnu kaujamiem pateicības upuriem un dodami Āronam un viņa dēliem, priesteriem; tas lai ir mūžīgs likums Israēla bērniem.

Kad Mesija pirmo reizi ieradās, tika uzskatīts, ka viņš ir Ārona Mesija. Viņš bija priesteris Mesija. Nāves Jūras Tīstokļi apstiprina uzskatu, ka Mesijam jānāk divreiz (sk. G. Vermes Dead Sea Scrolls in English, re Damascus Rule VII and the fragment from Cave IV). Mesija saskaņoja visus šos upurus un samierināja mūs kā priesterus. Ar šiem upuriem viņš mūs iesvētīja par priesteriem. Šis teksts apstiprina 2.Mozus 29 ietverto tekstu.

3.Mozus 8:27-29 27 un viņš to visu deva Ārona rokās un viņa dēlu rokās, un tie to līgoja, šūpojot šurpu turpu kā līgojamo upuri Tam Kungam. 28 Pēc tam atkal Mozus tos paņēma no viņu rokām, un viņš tos gabalus aizdedzināja uz altāra par dedzināmo upuri iesvētīšanai un par patīkamu smaržu - tas ir uguns upuris Tam Kungam. 29 Un Mozus ņēma krūšu gabalu, un viņš to šūpoja šurpu turpu par līgojamo upuri Tā Kunga priekšā, kas ņemts no iesvētīšanas upura auna, tā bija upura dāvana Mozum, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.

Mēs runājam par upurēšanas secību. Šis ir vēl viens Līgojamā Upura aspekts, kas iesvēta praviešus un priesterus.

3.Mozus 9:21 21 Bet krūts gabalus un labo pleci Ārons šūpoja šurpu turpu kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā, kā Mozus bija to pavēlējis.

Tas norāda koncepcijas par priesterības samierināšanu turpināšanos.

3.Mozus 10:14-15 14 Un līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura pleci ēdiet - gan tu, gan tavi dēli un tavas meitas līdz ar tevi - tīrā vietā; jo tā ir tava daļa un tavu dēlu daļa, kas dota no Israēla bērnu kaujamiem pateicības upuriem. 15 Bet cilājamā upura pleci un līgojamā upura krūts gabalu lai viņi atnes un pievieno tauku uguns upurim, lai jūs to varat šurpu turpu šūpot kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā; tas lai ir mūžīgs likums tev un taviem bērniem, kas pie tevis, kā Tas Kungs to ir pavēlējis."

Bez šīs Līgojamā Upura koncepcijas, priesteriem tika dota daļa, tas ir, porcija no Līgojamā Uprua. Tagad šī porcija attiecas uz izredzētajiem, un tā parāda mūsu samierināšanu ar Kristu, kā daļu no Līgojamā Upura.

3.Mozus 14:12-20 12 Un priesteris lai ņem vienu jēru, un lai viņš to pieved par vainas izpirkšanas upuri līdz ar logu eļļas, un lai viņš tos šurpu turpu šūpo par līgojamo upuri Tā Kunga priekšā. 13 Un tad lai viņš nokauj šo jēru tanī vietā, kurā parasti nokauj grēku upurus un dedzināmos upurus, - svētā vietā, jo kā grēku upuris, tā vainas izpirkšanas upuris pieder priesterim; tas ir augsti svēts. 14 Tad lai priesteris ņem mazliet asiņu no vainas izpirkšanas upura, lai liek tās uz šķīstāmā labās auss skripstiņas un uz viņa labās rokas īkšķa un uz labās kājas lielā pirksta. 15 Un lai priesteris arī ņem nedaudz eļļas no loga un lej to savā kreisajā saujā. 16 Un priesteris lai mērc savas labās rokas pirkstu kreisās saujas eļļā un šo eļļu slaka septiņas reizes Tā Kunga priekšā. 17 Bet no atlikušās eļļas, kas viņa saujā, lai priesteris ziež uz šķīstāmā labās auss skripstiņas un uz viņa labās rokas īkšķa un uz labās kājas lielā pirksta virs vainas izpirkšanas upura asinīm. 18 Bet pārpalikušo eļļu, kas ir priestera saujā, lai viņš izziež pār šķīstāmā galvu; tā lai priesteris izdara salīdzināšanu viņa labad Tā Kunga priekšā.19 Un priesteris lai arī sagatavo grēku upuri, viņš lai izdara salīdzināšanu tā labad, kas šķīstās no savas nešķīstības; vēlāk viņš lai nokauj dedzināmā upura dzīvnieku. 20 Un priesteris lai upurē uz altāra dedzināmo un ēdamo upuri, viņš lai izdara salīdzināšanu viņa labad, tad tas ir šķīsts.

Šis teksts īsumā parāda, kas īsti bija Jēzus Kristus upuris. Šī upurēšana tika izdarīta, lai ar asinīm attīrītu cilvēkus izraēlā, un priesterības loma bija caur upuri attīrīt katru cilvēku. Kristus šo upuri piepildīja pats ar savām asinīm (un asinis ir miesas dzīvība), un mūs attīrīja reizi par visām reizēm. Kristus asinis bija simbolisko no viņa auss dēļ ērkšķu vainaga un no pēdām dēļ krusta naglām. Teikt, ka Kristus mūs ir izpircis, nozīmē, ka viņš piepildīja un izpirka upura un sistēmas formu.

3.Mozus 14:21-24 21 Bet, ja viņš ir nabags un viņa rocība ir maza, tad lai viņš ņem jēru par vainas izpirkšanas upuri, par līgojamo upuri, lai viņa labad izdarītu salīdzināšanu, un vienu desmito daļu ēfas smalku kviešu miltu, kas iejaukti eļļā, par ēdamo upuri un vienu logu eļļas 22 un divas ūbeles vai arī divus jaunus baložus, kurus tas ar savu rocību var iegūt; viens no tiem lai ir par grēku upuri, bet otrs par dedzināmo upuri. 23 Un astotajā dienā, kurā tam jātop šķīstītam, lai viņš tos pienes priesterim pie Saiešanas telts durvīm Tā Kunga priekšā. 24 Un priesteris lai ņem vainas izpirkšanas upura jēru un logu eļļas, un viņš lai tos šūpo šurpu turpu kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā.

Mēs neviens neesam spējīgi samaksāt prasīto cenu. Šeit tiek dots nabagajiem, kas nevar atļauties upurus. Neviens no mums nevar atļauties šo upuri, tādēļ Kristus to samaksāja. Kristus sevi nolika par to upuri, kas tiek pieprasīts 3.Mozus 14:21 uz pr. Viņš kķluva par jēru un attīrīja mūs, vienalga, vai mēs esam bagāts vai nabags, jo neviens nevarēja atļauties izpirkuma upuri. Tas ir iemesls, kādēļ izpirkšanas ziedojumi nav upruēšana. Tas ir nodoklis. Tas ir uzbrukums dot ziedojumu Grēku Izpirksanas Dienā. Neviens cilvēks Grēku Izpirkšanas Dienā nevar iet Dieva Templī vai Sanākšanas Teltī, un dot vairāk vai mazāk kā kāds cits cilvēks. Tas ir apvainojums Dievam, un it sevišķi Toras bauslībai. Piedaloties upurēšanās Dievam mēs šo likumu esam pārkāpuši daudzas reizes. Tas ir aizliegts. Kristus ir samaksājis šo cenu par mums, un kā Mesija viņš šo sistēmu atjaunos. Mēs personiski nevaram samaksāt izpirkšanas cenu. Kristus par mums samaksāja un šo cenu mūsos piepildīja.

3.Mozus 23:11-14 11 Un tam būs līgot šo kūli Tā Kunga priekšā, lai jūs būtu patīkami; priesterim to būs šurpu turpu līgot, sākot ar dienu pēc sabata. 12 Tai dienā, kad jūsu labības kūlīši tiek šurpu turpu līgoti, sataisiet gadu vecu nevainojamu avi par dedzināmo upuri Tam Kungam.13 Un kā ēdamo upuri no savas puses divas desmitdaļas ēfas smalku kviešu miltu, iejauktus eļļā, kā uguns upuri Tam Kungam par patīkamu smaržu, un kā dzeramo upuri ceturtdaļu hina vīna. 14 Un jums nebūs ēst nedz maizi, nedz grauzdētās vārpas, nedz tikko novāktās līdz tai dienai, kad jūs nesīsit savam Dievam upuri; tāds lai ir mūžīgs likums jūsu pēcnācējiem uz cilšu ciltīm visos jūsu mājokļos.

Līgojamais Upuris

Līgojamais Upuris bija no zaļām vārpām. Mēnesis Abibs nozīmē zaļās vārpas. Tas tika upurēts jeruzālemē, taču tas netika savākts tikai Jeruzālemē. Dienvidos, krasta līdzenumā un Jordānas līdzenumā labības raža ienācās kādas trīs nedēļas ātrāk. Vispārējā raža bija tad, kad vārpas bija gaišas un pilnībā nogatavojušās. Tās atšķīrās no līgojamā upura. Līgojamais upuris tika pienests arī citās vietās. Elefantīnā, Tempļa periodā Pasā tika svinēts arī Ēģiptē, sākot no sākotnējā Tempļa perioda līdz pat tā iznīcināšanai aptuveni 410 gadā pirms Kristus, ko izdarīja Knubas cietokšņa ēģiptietis Vidaranags. Šajā Templī tika upurēts arī tajā laikā, kad jeruzālemes templis tika iznīcināts un izpostīts. Ēģiptē Templi atjaunoja Augstais Priesteris Onias IV pēc Ptolemaja Philometora ielūguma apmēram 160. Gadā pirms Kristus, un tas darbojās līdz pat tā slēgšanai pēc Vespasiāna pavēles 71. Gadā pēc Kristus. Šis Templis atradās Leontopolisā, Helopolisas jeb saules pilsētas apvidū, kā to bija paredzējis jau Jesaja (Jesajas 19:19). Šī bija tā vieta, kur bija gaisma pirmā exodus (izzeļošanas) laikā, un vieta, kur Jāzeps atveda Mesiju vēl kā bērnu, lai piepildītos Jesajas un Hozejas pravietojumi. Jesajas 19:18 pieminētās piecas pilsētas, iespējams, ir Leontopolisa un Heliopolisa 9uzskatot tās par atsevišķām pilsētām), Dafnr, Migdola un Memfisa. Jesajas 19:18 teikts, ka vienu no šīm pilsētām sauks par taisnības pilsētu jeb ha -zedek, kas ir transliterēts LXX. Tas tādēļ, ka uz turieni bija jādodas Kristum, un no turienes viņam bija jātiek atsauktam uz Izraēlu. Lai nesajauktu to ar Jeruzālemi, kura arī nesa šo vārdu (Jesajas 1:26), vārds tika izmainīts, lai lasītos cheres, kas keldeju valodā nozīmē saule un grieķu -Heliopolis. Angļu KJV Bībelē šī pilsēta tiek saukta par Iznīcības Pilsētu, kas ir nepareizi. Šī upurēšanas sistēma Ēģiptē ir tipoloģiska jeb paraboliska. Pilsēta bija taisna, jo tā deva pajumti Mesijam. Mesijas upurim bija jāateicas uz ēģiptiešiem, un tātad, pestīšana attiecās uz pagāniem. Šis Līgojamā Upura aspekts nav izprasts. Līgojamais Upuris bija pirmais no visa izraēla ražas pat starp pagāniem. Tā, loģiski, tas neierobežojās Jeruzālemē. Vēlme ierobežot upuri Jeruzālemē rodas no desmitās tiesas bauslības sagrozīšanas un tās sistēmas, kas pastāvēja vēlākajā Tempļa periodā, un kas mēģināja centralizēt desmitās tiesas Jeruzālemē.

Divdesmitā gadsimta Amerikas Dieva Baznīcās arī ir redzama nep[areiza prakse. Nav Bībeliska pamata šādām koncepcijām (sk darbu Tithing (No. 161)).

Šis Lūgojamais Upuris iesāk skaitīšanu līdz Pentakostam. No šī dienas jūs sākat aprēķinu.

3.Mozus 23:15-17 15 Tad jums, sākot ar dienu pēc sabata, kad jūsu līgojamais upura kūlis tika atnests, būs skaitīt septiņus sabatus, tas lai būtu pilnas septiņas nedēļas. 16 Līdz tai dienai, kura seko septītajam sabatam, skaitiet piecdesmit dienas un tad pienesiet Tam Kungam jaunu ēdamo upuri. 17 No saviem mājokļiem jums būs pienest divas maizes par līgojamo upuri, kuras pagatavotas no divām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu un ceptas no raudzētas mīklas; tas ir pirmās ražas upuris Tam Kungam.

Šie divi klaipi tiek raudzēti. Bieži vien raugs nepareizi tiek uzskatīt par grēku. Šīs piecdesmit dienas svētdienā, sekojot iknedēļas sabatam, kas iesāk Pentakosta Svētkus, demonstrē Jubileju sistēmu cilvēkā. Piecdesmit dienas simbolizē Svētā Gara piecdesmit gadu attīstību cilvēkā. Šī upurēšana norāda arī Svētā Gara nonākšanu pār izredzētajiem. Toreiz, pirmajā Pentakostā mēs saņēmām Svēto Garu kā cilvēki spēkā. Šis raugs bija svētais gars. Tas piepildīja simbolismu par raudzētiem upuriem.

3.Mozus 23:18 18 Līdz ar tām maizēm kopā jums būs arī upurēt septiņus gadu vecus, bez vainas jērus un vienu jaunu vērsi, un divus aunus; tie lai ir Tam Kungam dedzināmais upuris līdz ar jūsu ēdamo upuri un vīna dzeramiem upuriem kā uguns upuris Tam Kungam par patīkamu smar?u.

Simbolisms par septiņiem jēriem norāda uz septiņām Dieva Baznīcām. Simbolisms par kastrētu vērsi ir simbolisms par vērsi, kas tika upurēts kā mūsu tautas centrālais līderis, un divi auni simbolizēja divus lieciniekus. To pašu simbolizē arī Tempļa sveces, kas norāda uz Mesijas atgriešanos. Secībā to ir desmit.

3.Mozus 23:19-20 19 Tāpat jūs sagatavojiet āzi par grēku upuri un divus gadu vecus jērus par pateicības upuri. 20 Un priesterim tos būs šurpu turpu līgot līdz ar tām pirmās ražas maizēm par līgojamo upuri Tā Kunga priekšā līdz ar abiem jēriem: tie ir svēti Tam Kungam un pienākas priesterim.

Šim Līgojamajam Upurim, ieejot Pentakosta, tātad, ir nepārtraukta rakstura koncepcija. Šī upurēšanas simbolika tika radīta, lai simbolizētu to, kas ar mums notiks. Neviens no upuru skaita nav bez nozīmes. Ikviena detaļa upurēšanā norāda, ko Dievs darīs ar mums. Tādēļ tur bija septiņi jēri, kas simbolizē septiņas baznīcas, kas seko vērsim un vēl diviem auniem. Tas viss simbolizē aktivitātes no Pentakosta līdz Mesijas atgriešanās laikam, un to darbu, kas mums ir jādara, lai planētu samierinātu ar Dievu. Mums ir jādara darbs, lai pilnā skaitā pievestu pagānus un mācītu Dieva patiesību - mistēriju nozīmi. Mēs esam Dieva mistēriju pārvaldnieki, un ikviens, ko mēs siesim uz zemes, būs siets debesīs.

Mateja 18:18-20 "Patiesi es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesiet, tas būs siets arī debesīs; un ko vien jūs uz zemes atraisīsiet, tas būs atraisīts arī debesīs. 19 Atkal es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad mans debesu Tēvs to tiem dos. 20 Jo kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū."

Tā nav tikai baznīcas vecajo funkcija. Cilvēki to var izpētīt sevī pašā. Autoritāte ir deleģēta, un šī deleģēšana notiek divreiz. Tas nebija tikai tad, kad Jēzus teica mācekļiem es jums dodu debesu atslēgas un, ko jūs siesiet virs zemes, tiks saistīts arī debesīs. Tas notiek arī citur, un mēs redzam, ka ikviens, ko mēs divi sienam, ir siets debesīs. Tā divi var dibināt draudzi un mums nevajadzētu atmest pulcēšanos vienam pie otra. Struktūra mums atļauj turpināt caur šiem upuriem, šīm simboliskajām pakāpēm līdz pat laikam, kad atgriezīsies Mesija beigu dienās. Dēļ problēmām, ar ko mēs saskaramies, un dēļ vajāšanā, ar kurām saskaramies, mums nepārtraukti ir jābūt gataviem reorganizēties. Šī spēja mums ir dota, lai mēs varētu piepildīt upuru pravietojumus. Paši šie upuri arī ir pravietojumi.

4. Mozus 5:25 ir vēl viens Līgojamā Upura aspekts, kurš pievēršas greizsirdības upurim.

4.Mozus 5:25 Tad priesterim jāizņem no sievas rokas upura dāvana, kas ir par greizsirdību nesta, un viņš lai šo ēdamo upuri šūpo šurpu turpu tā Kunga priekšā un lai to noliek uz altāra.

Greizsirdības upuris bija Līgojamais Upuris, lai samierinātu sievu ar viņas vīru. (4.Mozus 5:12-31). Līgojamais samierināšanas upuris bija, lai samierinātu nāciju izredzētos ar viņu vīru. Sieviete ir nolādēta par laulības pārkāpšanu (4.Mozus 5:21). Tādēļ arī izraēls ir nolādēts elkdievības dēļ. Mesijam, ar savu Līgojamo Upuri, samierināja izraēlu un debesu pulkus ar Dievu. Simbolisms nozīmē laulības pārkāpēju cilvēku samierināšanu ar greizsirdīgo Dievu.

matus. 20 Un priesteris lai tos šūpo šurpu turpu kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā; tā ir svēta dāvana priesterim, līgojamā upura krūšu gabals un cilājamā upura pleca gabals; bet pēc tam nazīrietis var atkal dzert vīnu." 21 Šis ir bauslības likums par nazīrieti, kas Tam Kungam ir solījis savu dāvanu un ar īpašu zvērestu arī to, ko viņa roka spēj; pēc sava solījuma, ko viņš ir solījis, viņam ir jārīkojas pēc nazīrieša bauslības likuma. 22 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams: 23 "Runā uz Āronu un viņa dēliem: tā jums būs svētīt Israēla bērnus, sakot tiem: 24 TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGĀ! 25 TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PĀR TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS! 26 TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU! 27 Un lieciet Manu Vārdu šādi uz Israēla bērniem, un Es tos svētīšu."

Tā nav nejaušība, ka Tā Kunga spīdēšana pār cilvēkiem notiek pēc Nazarītu zvērestiem un Līgojamā Upura pienešanas lai samierinātu nazarītus. Nazarītu zvērestu nolūks bija samierināt un nokļūt tuvāk Dievam garīgi, jo bauslība pati par sevi nevar cilvēku samierināt ar Dievu. Vistuvākais kā cilvēks Vecajās Derībā varēja nokļūt pie Dieva, bija nazīrieša zvērestā. Bija mēģinājumi skūt galvu, nedzert vīnu, rituāli šķīstīties, lai fiziskos likumos nokļūtu cik vien iespējams tuvu Dievam. Jānis bija nazīrietis, lai nodemonstrētu šī procesa pārveidošanos Mesiāniskā procesā. Kristus nebija nazīrietis. Viņš apgrieza savus matus, kā to prasīja bauslība, un viņš dzēra raudzētu vīnu (sk. darbu Wine In the Bible (No. 188)). Viņš bija nošķirts ar Svēto Garu.

Kādam kāds bija jānošķir, un šis process un nolūks ir nošķirt sevi, lai kļūtu tuvāk Dievam. Samsons kā nazīrietis bija nošķirts jau kopš dzimšanas, lai Svētais Gars savā secībā varētu demonstrēties Samsonā viņa dzīves laikā. (sk. darbu Samson and the Judges (No. 73)). Tas demonstrēs Svētā Gara darbības spēku un secību. To, ko viņš sasniedz kā nazīrietis, mēs sasniedzam bez nazarītu zvērestu došanas. Mums nav jābūt nazīriešiem, jo Līgojamajā Upurī Kristus mūs samierināja kā nazīriešus līdz pakāpei, ka mēs varam ēst un dzert Jēzus Kristus maizi un vīnu. Iemesls, kādēļ nazīrieši burtiski atturējās no vīna, ir tas, ka viņiem nebija Svētā Gara, un viņi tika samierināti primārākajā pakāpē, lai parādītu, ka viņi nevar tikt samierināti bez Kristus, un ka Svētais Gars nav nazīriešos. Tuvākais, kam viņi varēja piekļūt, bija rituāla šķīstīšanās. Tomēr, pat ar nazīriešu zvērestiem viņi nevarēja saņemt Svēto Garu, ja vien Dievs to dažiem nedeva, piemēram Samsonam, kā privilēģiju. Kristus mūs samierināja, lai mēs varētu saņemt Svēto Garu, kuru simbolizē vīns, un kļūtu par Kristus miesas daļu, ko simbolizē maize, un lai mums nevajadzētu skūt savas galvas, nošķirt vai baudīt rituālus Līgojamos Upurus. Ar Kristus upuri, viņš mūs kā nazīriešus samierināja ar Dievu. Nazīrieša zvērests uz mums vairs neattiecas. Tas mums ir beznozīmīgs, jo būtībā tas reducē, nevis palielina mūsu statusu. Dievam mēs reizi par visām reizēm esam nazīrieši. Un tas viss tika izdarīts Kristū.

Tādēļ Dieva gaisma spīd pār mums, Dieva vārds ir mūsos kā izraēla bērnu daļai. Tā ir 4.Mozus 6:27 teksta nozīme. Mūsu Dieva Vārds ir likts pār mums - uz mūsu pierēm un mūsu rokām.

4.Mozus 18:8-10 8 Un Tas Kungs runāja uz Āronu: "Un redzi, Es tev esmu nodevis Savu paceļamo upuru tiesu; no visām Israēla bērnu svētām dāvanām Es tev to esmu devis par daļu un tāpat arī taviem dēliem - tas lai ir mūžīgs likums. 9 Šī lai ir tava daļa no augsti svētām dāvanām, kas netiek ugunī sadedzinātas: ikkatrs dāvinājums no visiem ēdamiem upuriem, no visiem grēku upuriem un no visiem viņu vainas izpirkšanas upuriem, ko viņi Man dod,- šis lai ir tev un taviem dēliem svēts dāvinājums. 10 Augsti svētā vietā tev tas ir jāēd; visi, kas no vīriešu kārtas, lai to ēd,- tas lai tev ir svēts.

Līgojamie upuri un visas izraēla bērnu svaidītās lietas tika ieliktas prierterībā. Tas tika pārveidots, kad Svētā Vieta tika pasludināta par izredzēto dzīvajiem akmeņiem. Kad Templis tika atcelts, priesterības autoritāte tika atcelta, un Ārona kārtību aizvietoja Melšisedeka kārtība. Visas šīs lietas tika pārnestas uz mums. Caur Jēzu Kristu mēs kļuvām Dieva priesteri.

4.Mozus 18:11-18 11 Un tas lai tev pienākas no viņu dāvanām kā cilājamais upuris no visiem Israēla bērnu līgojamiem upuriem, to Es esmu devis tev un taviem dēliem un tavām meitām, kas ir pie tevis,- tas lai ir mūžīgs likums; ikviens, kas tavā namā ir šķīsts, lai to ēd.12 To vislabāko tiesu no šī gada eļļas un to vislabāko no svaigās vīna sulas un no labības - viņu pirmajos upurus, ko tiem būs Tam Kungam dot, to Es tev nododu. 13 Visi viņu zemes pirmie augļi, ko viņi Tam Kungam nes, tie lai ir tavi; ikviens, kas tavā namā šķīsts, lai tos ēd. 14 Viss, kas Israēlā ir dāvinājums Dievam, lai tev pieder. 15 Viss, kas kā pirmais atpleš mātes miesas, pirmais no ikvienam miesām, kas Tam Kungam ir pievestas, vai cilvēku, vai lopu, tas lai tev pieder; tikai cilvēku pirmdzimtos lai pirktin izpērk, un tāpat arī nešķīsto dzīvnieku pirmajie ir jāizpērk. 16 Kas nu tos izpērk, tas lai tos izpērk vienu mēnesi vecus un lai maksā pēc tava sprieduma naudā piecus seķeļus pēc svētnīcas seķeļu svara, kuram ir desmit geras.17 Bet pirmatnestais vērsis vai auns, vai āzis, lai netiek izpirkti, jo tie ir svēti: viņu asinis tev būs slacīt uz altāra, un viņu taukus tev būs iededzināt par uguns upuri, par patīkamu smaržu Tam Kungam. 18 Un viņu gaļa lai pienākas tev, tāpat kā līgojamā upura krūts gabals un labais plecis lai pieder tev.

Šī secība runā par visu, kas izraēlā ir šķīsts, un pirmdzimtie ir šķīsti. Šie upuri un ziedojumi ir simboliski. Vīna un dzeramie upuri ir izredzētie. Tie ir tikai tie, kas ir kristīti Jēzus Kristus miesā, kas ir šķīsti no upurēšanas un ziedošanas viedokļa. Tas paredzēja koncepciju par būšanu šķīstam izraēlā, par būšanu pieņemamam Dievam. Visi šie ziedojumi ietver koncepciju par svaidīšanu Dievam, lai tie varētu nākt Dieva vaiga priekšā un lai tiktu uzņemti sistēmā. Kristus šo līgojamo secību iesāka, šos pirmos augļus svētdienā, vienu pēc otra, visu laiku, kamēr pagānu laiks nebūs piepildījies un kamēr visi 144 000 izraēlā nebūs sapulcināti, un kamēr visi izredzētie nebūs paņemti no tautām. Zeme necietīs, kamēr pēdējais no mums nebūs saskaitīts, kristīts, samierināts un iesvaidīts tam Kungam. Kad pēdējais no mums tiks paņemts no nācijām, nāks gals.

Atklāsmes grāmatā ir teikts nesamaitājiet zemi, ne jūru, ne kokus, kamēr mēs apzīmogosim mūsu Dieva kalpus uz viņu pierēm (Atkl. 7:3). Kristus bija pirmā raža, ko simbolizēja viņa kalpošana un svētdienas Līgojamais Upuris. Ar šo darbību viņš iedarbināja notikumu ķēdi, kas izvedīs priesteru armiju. Tas viņus iesvētīja un nošķīra Dievam. Tas mūs sagatavoja Milenniumam. Tā ir šīs darbības nozīme, un tā iesāk, un tas nav nejauši, skaitīšanu līdz Pentakostam, un Pentakosts ir simbolisms par pirmās augšāmcelšanās izredzēto samierināšanu.

Kristīgo Dieva Baznīcu Mājas Lapa

Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

q