Kristīgās Dieva Baznīcas

[99]

 

 

 

Kāju Mazgāšanas nozīme [99]

(Izdevums 2.0 19950401-19990130)

 

 

 

Kopā ar darbu Maizes un Vīna nozīme (No. 100) šeit apskatīta Tā Kunga Mielasta elementu nozīme, kas saistās ar Draudzes otro sakramentu. Kāju mazgāšana nozīmē atlikt pie malas Mesijas dzīvi."

 

Kristigas Dieva Baznicas (Christian Churches of God)

Australija: P.O.Box 369, WODEN ACT 2606, AUSTRALIEN

E-mail: secretary@ccg.org

Latvija e-pasts: kdbaz@mail.lv 

(Copyright (c) 1995 Ben Johnston, 1999 Ed. Wade Cox)

Autortiesības: Šo darbu drīkst brīvi kopēt un izplatīt ar noteikumu, ja tas tiek kopēts pilnībā, bez izmaiņām un izsvītrojumiem. Kopijā jābūt norādītam izdevēja nosaukumam un adresei, kā arī paziņojumam sakarā ar autortiesībām. Naudas inkasēšana par izplatītajām kopijām nav pieļaujama. Īsu citātu iekļaušana kritiskos rakstos un pārskatos nav uzskatāma par autortiesību pārkāpumu.

Šo darbu jūs varat izlasit World Wide Web lappusc:
http://www.logon.org and http://www.ccg.org

 

Kāju Mazgāšanas nozīme [1]

Šajā gada laikā ir pavisam piemēroti dziļāk pārdomāt Pasā svētkus. Šis darbs apskata Kāju mazgāšanas ceremonijas aspektus. Kur varētu sākt? Jūs visi esat ievērojuši cilvēka iedabu, ka, ja kaut kas noris labi, jūs sakāt "labi" un vairs par to nedomājat. Taču, ja tā nenotiek, jūs sākat sev jautāt "kāpēc?" un, šādi darot, jūs kaut ko iemācāties. Tieši tā darīja arī Pāvils.

Pāvils rakstīja vēstuli Korintas draudzei, un šī vēstule Bībelē ir iekļauta, lai mēs mācītos un labotos. Pāvils bija nodibinājis Korintas draudzi dažus gadus agrāk, un liekas, ka šo vēstuli viņš uzrakstījis īsi pirms Pasā svētkiem. Korintai bija problēmas savas attieksmes ziņā, kas tieši bija saistīta ar tām pagāniskajām reliģijām, kuras viņi bija piekopuši.

Mums, kā jaunai draudzei varētu būt līdzīgas grūtības. Pārdomājot dažas šīs vēstules vietas, mēs varam attīstīt savu izpratni un tuvojošos Pasā svētkus padarīt daudz nozīmīgākus. To visu sasummē egoisms, lepnums un ambīcijas - "Es esmu" sindroms. Tas skaidri izgāja no pareizības robežām Korintā un bija tā Kunga Mielasta Manifests.

1. Vēstulē Korintiešiem mēs varam izlasīt ko Pāvils saka 11. Nodaļas 11-22. pantos.

  • 17 Bet, aizrādīdams uz vienu lietu, es jūs nevaru slavēt: jūsu sanāksmes nenāk jums par labu, bet par ļaunu. 18 Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sanāksmēs notiekot šķelšanās, ko es pa daļai arī ticu. 19 Novirzieniem arī jābūt, lai taptu redzami jūsu starpā ticībā rūdītie. 20 Kad jūs sanākat kopā, tad nav iespējams turēt Tā Kunga mielastu. 21 Jo, mielastam notiekot, katrs steidzas paņemt savu paša ēdienu, un tā cits paliek neēdis, cits piedzeras. 22 Vai tad jums nav māju, kur varat ēst un dzert? Jeb vai jūs Dieva draudzi nicinājat un apkaunojat tos, kam nav nekā? Ko lai jums saku? Vai lai jūs slavēju? Šinī lietā es jūs nevaru slavēt.
    •

    Liekas, ka Korintas draudze, sanākot kopā tā Kunga Mielastam, to svinēja pagānu svētku manierē - to var spriest pēc Pāvila aizrādījumiem attiecībā uz pašpaaugstināšanos - piedzeršanos un rijību. Maizes un Vīna garīgā simbolisma nozīme bija pilnīgi pārprasta.

    Ir redzams, ka draudzes problēma radās no kāju mazgāšanas, kuru Jēzus iedibināja savu mācekļu vidū pirms Maizes un vīna baudīšanas, nozīmes neizpratnes. Jānis mums skaidri apraksta šo notikumu. Lūdzu atveriet Jāņa 13:1-17.

  • Bet pirms Pashā svētkiem, zinādams, ka Viņa stunda bija nākusi un ka Viņam no šīs pasaules jāiet pie Tēva, Jēzus parādīja savējiem, ko Tas šinī pasaulē bija mīlējis, Savu mīlestību līdz galam. 2 Vakariņas ēdot, kad jau velns Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam, bija sirdī iedevis Viņu nodot, 3 zinādams, ka Tēvs visu bija licis Viņa rokās un ka Viņš pie Dieva aiziet, kā Viņš no Dieva ir nācis, 4 Viņš ceļas no vakariņām, noliek drēbes, ņem priekšautu un apsien to; 5 pēc tam ielej ūdeni traukā un sāk mācekļiem kājas mazgāt un tās žāvēt ar priekšautu, ko Viņš bija apsējis. 6 Kad Viņš nāk pie Sīmaņa Pētera, tas Viņam saka: "Kungs, vai Tu man mazgāsi kājas?" 7 Jēzus atbildēja viņam: "Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pēc tu to sapratīsi." 8 Pēteris Viņam saka: "Nemūžam Tu man nemazgāsi kājas!" Jēzus atbildēja viņam: "Ja Es tevi nemazgāšu, tev nebūs daļas pie Manis." 9 Sīmanis Pēteris saka Viņam: "Kungs, ne vien manas kājas, bet arī rokas un galvu!" 10 Jēzus saka viņam: "Kas ir mazgājies, tam nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo viņš viscaurēm ir tīrs. Arī jūs esat tīri, bet ne visi." 11 Jo Viņš pazina Savu nodevēju, tāpēc Viņš sacīja: "Ne visi jūs esat tīri." 12 Kad nu Viņš viņu kājas bija mazgājis, Viņš paņēma Savas drēbes un atkal apsēdās. Tad Viņš sacīja: "Vai jūs zināt, ko Es jums esmu darījis? 13 Jūs Mani saucat: Mācītājs un Kungs, un jūs pareizi darāt, jo Es tas esmu. 14 Ja nu Es, jūsu Kungs un Mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt. 15 Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā Es jums esmu darījis. 16 Patiesi, patiesi Es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, nedz sūtnis lielāks par to, kas viņu sūtījis. 17 Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs tā darāt!
    •

    Kāju mazgāšana ir personiska lieta un ceremonija, kurā mazgā jūsu kājas, ir neparasts notikums. Taču senajā pasaulē tā bija daļa no viesmīlības un uzņemšanas dzīves vietā, un to praktizēja visos sabiedrības slāņos. Cilvēki staigāja basām kājām vai sandalēs, un tādēļ to kājas ātri kļuva dubļainas un netīras.

    Bagātos namos bija zemākas kārtas kalps, kurš izpildīja šo uzdevumu. Tas ir salīdzināms ar kurpju novilkšanu pie durvīm, vai, kā to dara daži eiropieši, kurpju atstāšanu durvju otrā pusē.

    Kad Jēzus paņēma dvieli un sāka mazgāt mācekļu kājas, tas viņiem bija pilnīgi negaidīti. Tagad viņu skolotājs mazgāja viņiem kājas. Jēzus vēlējās to darīt kā piemēru tai attieksmei, kādai mums vajadzētu būt. Tas ir pazemības akts.

    .

    Mācekļi daudz laika pavadīja domājot par to, kuru darbu kurš dabūs Dieva Valstībā, un to parāda Marka 10:35-45.

  • 35 Tad Jēkabs un Jānis, Cebedeja dēli, pie Viņa piegāja un Tam sacīja: "Mācītāj, mēs gribam, ka Tu mums darītu, ko Tev lūgsim." 36 Un Viņš uz tiem sacīja: "Ko jūs gribat, lai Es jums daru?" 37 Bet tie Viņam sacīja: "Dod mums, ka mēs varam sēdēt Tavā godībā, viens pa Tavu labo roku un otrs pa kreiso roku." 38 Bet Jēzus tiem sacīja: "Jūs nezināt, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeru, vai tapt kristīti ar to kristību, ar ko Es topu kristīts?" 39 Bet tie uz Viņu sacīja: "Varam." Bet Jēzus tiem sacīja: "Jūs gan to biķeri dzersit, ko Es dzeru, un tapsit kristīti ar to kristību, ar ko Es topu kristīts. 40 Bet sēdēt pie Manas labās vai kreisās rokas Man nepiederas dot, bet tiks piešķirts tiem, kuriem tas ir sataisīts." 41 Un, kad tie desmit to dzirdēja, tad tie sāka skaisties par Jēkabu un Jāni. 42 Bet Jēzus tos pasauca un saka tiem: "Jūs zināt, ka tie, ko par tautu valdniekiem tur, tie tās apspiež, un viņu lielie kungi tām dara pāri. 43 Bet tā lai nav jūsu starpā; bet, ja kas no jums grib tapt liels, tas lai ir jūsu sulainis. 44 Un, ja kas starp jums grib būt pirmais, tas lai ir visu kalps. 45 Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem."
    •

    Personisko ambīciju vēlmes domās par Debesu Valstību mācekļu prātos bija dominējošās. Vēl kāds piemērs ir pierakstīts Lūkas 22:24-27.

  • 24 Un tur arī ķilda cēlās viņu starpā, kurš no viņiem esot lielākais. 25 Un Viņš tiem sacīja: "Ķēniņi valda pār tautām, un varenos sauc par labdariem. 26 Bet jūs tā ne. Bet lielākajam jūsu vidū būs būt kā jaunākajam, un vadonim kā tādam, kas kalpo. 27 Jo kas ir lielāks: vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet Es esmu jūsu vidū kā tāds, kas kalpo.
    •

    Viņu kultūrā kalpošana un pazemība tika nicināta - kā labo vergu atribūti. Pazemība nozīmēja vājumu. Cilvēka stāvoklis sabiedrībā atspoguļoja viņa kontroli un ietekmi pār citiem. Kad Jēzus, viņu skolotājs, izpildīja šo nevērtīgu darbu, mācekļu vērtību sistēma tika pilnīgi apgriezta otrādi. No Jēzus darbības mēs redzam, ka pestīšanas nepieciešams nosacījums ir pazemība un kalpošana.

    Sk. Filipiešu 2:3-4 un 1 Jāņa 3:16.

  • Filipiešiem 2:3-4 3 ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi,4 neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.

    1.Jāņa 3:16 16 No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savu dzīvību par brāļiem.

    •

    Tā mēs redzam, ka tā nav tikai kalpošana un pazemība, bet arī vēlēšanās nodot savas dzīves citu brāļu labā, kā to darīja Kristus, un ko viņa darbības preikšvēstīja sarunā, kas pierakstīta Jāņa 13:6-7.

  • 6 Kad Viņš nāk pie Sīmaņa Pētera, tas Viņam saka: "Kungs, vai Tu man mazgāsi kājas?" 7 Jēzus atbildēja viņam: "Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pēc tu to sapratīsi."
    •

    Tas, ko Kristus darīja, tagad mums ir skaidrs, taču mācekļiem šādas skaidrības tajā laikā nebija. Lasot Jāņa 12:1-8 pārdomājiet tur ieverto simbolismu.

  • Bet Jēzus sešas dienas pirms Pashā nogāja uz Betāniju, kur bija Lācars, ko Viņš bija uzmodinājis no miroņiem. 2 Tur tie Viņam taisīja mielastu. Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas kopā ar Viņu sēdēja pie galda. 3 Tad Marija, paņēmusi mārciņu īstas, ļoti dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja viņa kājas ar saviem matiem. Un svaidāmās eļļas smarža piepildīja visu māju. 4 Bet viens no Viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk Viņu nodeva, sacīja: 5 "Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?" 6 Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas. 7 Tad Jēzus sacīja: "Laid viņu, to viņa manai bēru dienai ir pataupījusi! 8 Jo nabagi vienmēr ir pie jums, bet Es neesmu vienumēr."
    •

    Marija svaida Jēzus kājas ar vērtīgu eļļu, kas parasti tika izmantota, lai mirušos sagatavotu apbedīšanai. Jūda Iskariots iebilst pret šādu izšķērdību (eļļas vērtība bija viena gada alga), kas simbolizē to, ka mēs esam nopirkti par ikkadēju maizes un vīna rituāla ievērošanu. Es domāju, ka pēc lasītā mēs varam teikt, ka mācekļi negribēja saskarties ar pravietojumu, ka viņu mīļotais skolotājs drīz mirs.

    Atkal pārdomājiet Jāņa 13:4,12. Darbība un sarunas ir pierakstītas

  • Jāņa 13:4 4 Viņš ceļas no vakariņām, noliek drēbes, ņem priekšautu un apsien to;
    •

    Pierakstot šo gadījumu Jānis tika inspirēts lietot grieķu vārdu "tithenai", kas ir termins "nolikt malā". Nodaļās 10, 11, 15, 17 un 18 šis vārds tiek lietots pierakstot Kristus teikto par savas dzīves kā jēra nolikšanu

  • Jāņa 13:12 12 Kad nu Viņš viņu kājas bija mazgājis, Viņš paņēma Savas drēbes un atkal apsēdās. Tad Viņš sacīja: "Vai jūs zināt, ko Es jums esmu darījis?
    •

    Jānis lietoja grieķu vārdu 'lambenei' (paņemt), lai aprakstītu Jēzus darbību.

    Nodaļās 10, 17 un 18 "lambenei" tiek lietots, lai aprakstītu Kristus autoritāti atkal paņemt atpakaļ savu dzīvību. Kristus noteica savu pašuzupurēšanos un augšāmcelšanos.

    Pantos 6-10 ir pierakstīt Jēzus saruna ar Pēteri. Pēteris ir sašutis par to, ka viņa skolotājs vēlas mazgāt viņam kājas un saka "Nemūžam Tu man nemazgāsi kājas!" Pēterim nešķita pareizi, ka viņa skolotājam vajadzētu mazgāt viņam kājas.

    Jēzus atbildēja: "Ja es tev nemazgāšu kājas, tev nebūs daļas pie manis ".

    Piedaloties kāju mazgāšanas simbolismā, mēs atjaunojam savu dalību Kristus augšāmcelšanā, kalpošanā un mantojumā.

    Pētera atbilde: "Kungs, ne tikai manas kājas, bet arī rokas un galvu ".

    Jēzus atbilde "Kas ir mazgājies, tam nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo viņš viscaurēm ir tīrs. Arī jūs esat tīri, bet ne visi". Jo Jēzus zināja, ka Jūda viņu nodos.

    Kristus gribēja teikt, ka pēc mazgāšanās kristības ūdeņos, mūsu grēki pirms grēku nožēlas ir piedoti, un mums nav nepieciešams kristīties ik reizi, kad mēs sagrēkojamies. Taču mēs grēkojam un mūsu vajadzība pēc regulāras attīrīšanās tiek simbolizēta ar netīrām kājām - kas nosmērētas mūsu mēģinājumos staigāt Dieva takās, bet iestigstot muklājos. Mēs krītam, kaut arī dodamies uz priekšu, un mums ir nepieciešama piedošana.

    Piedalīšanās kāju mazgāšanas ceremonijā katru gadu mūs atjauno un atkal velta mūs konversācijai un tīrībai, kuru mēs saņēmām kristībās.

    Nobeigumā mēs varam redzēt, ka cita kāju mazgāšana mūs sagatavo maizei un vīnam. Tā mums atgādina par pareizo, pazemīgo un nožēlas pilno attieksmi (grēku nožēla, kas padziļinās gadu pēc gada), kura mums nepieciešama nākot Dieva priekšā; un ne tā kā korintiešiem. Padomāsim par to, kas mēs esam, no kurienes mēs nākam un uz kurieni ejam. Dieva žēlastība un mīlestība pret mums radīs šo vērtīgo attieksmi, lai mēs varētu uzņemt maizes un vīna simbolus.

    q